Lai gan arodbiedrības mēģina izdarīt aktīvu spiedienu uz valdību, eksperti uzskata, ka nekādi protesti nepiespiedīs ministru kabinetu atlikt pensiju reformu, kas ir viens no pasākumiem, lai samazinātu Francijas lielo budžeta deficītu.
Ielās divi miljoni
Tiek lēsts, ka demonstrācijās visā valstī piedalījušies ap diviem miljoniem cilvēku. Vairākums no viņiem bija sabiedriskajā sektorā strādājošie. Viņus papildus pensiju reformai satrauc N. Sarkozī valdības plāns samazināt uzblīdušo birokrātiju. Streikā piedalījušies arī tūkstošiem skolotāju, kuri protestē pret ieceri atlaist vismaz 7000 izglītības darbinieku, raksta BBC.
Streika dēļ otrdien atlikti 50% dzelzceļa reisu, daļēji slēgta metro satiksme. Lidsabiedrība Air France par 90% samazināja izejošo un ienākošo avioreisu skaitu Parīzes lidostās. Arodbiedrības informē, ka streikā piedalījies katrs trešais vidusskolas skolotājs un katrs piektais pasta darbinieks.
Streiks tika izsludināts dienā, kad Francijas darba ministrs Ēriks Voerts parlamentā iesniedza likumprojektu, kas paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 62 gadiem. Pašlaik gan sievietes, gan vīrieši var beigt darba gaitas līdz ar 60 gadu sliekšņa pārkāpšanu. Likumprojekts arī paredz, ka turpmāk, lai saņemtu pilnu pensiju, būs jānostrādā 41,5 gadi pašreizējo 40,5 vietā. Cilvēki, kas nebūs veikuši sociālās drošības iemaksas šādu gadu skaitu, saņems pilnu pensiju vien no 67, nevis 65 gadu vecuma, kā tagad.
Pensionēšanās vecuma paaugstināšana lielā mērā nepieciešama, lai samazinātu Francijas budžeta deficītu, kas pašlaik ir 7,5% no iekšzemes kopprodukta un ir augstāks par Eiropas Savienības noteiktajiem 3%.
Netic panākumam
Francijas lielāko arodbiedrību līderi paziņoja, ka tagad viss ir valdības rokās un tai esot jānāk klajā ar priekšlikumiem izmaiņām pensiju reformā. «Ja viņi nereaģēs uz protestiem, būs turpinājums,» brīdināja arodbiedrības CGT vadītājs Bernārs Tibo, neizslēdzot arī ģenerālstreika rīkošanu.
Divas trešdaļas franču uzskata, ka pensionēšanās vecuma palielināšana ir netaisnīga, un atbalsta protestus, tomēr tikpat daudz cilvēku domā, ka streikiem nebūs rezultāta, liecina sabiedriskās domas aptaujas.
Arī analītiķi prognozē, ka šoreiz protesti nepiespiedīs valdību piekāpties, jo ministri jau vairākkārt paziņojuši, ka reforma jāpieņem, lai uzlabotu valsts finanšu situāciju, ko iedragāja lielākā recesija kopš Otrā pasaules kara.
Frančiem arī tiek atgādināts, ka viņi ir viena no retajām Eiropas nācijām, kur pensionēšanās vecums ir tik zems. Vairumā valstu minimālais pensionēšanās vecums ir 65 gadi, bet, piemēram, Vācija un Lielbritānija izskata iespēju to palielināt līdz 67 gadiem, vēsta Reuters.