Vēstures melnā lappuse
«Mēs pilnībā nosodām šo lēmumu, kas ir problemātisks ikvienā aspektā un demonstrē piemēru bezatbildībai, un paziņojam, ka paudīsim savu reakciju pret to jebkurā iespējamā veidā,» teikts Turcijas Ārlietu ministrijas paziņojumā, kurā piebilsts, ka tie, kas domā, ka Turcija reaģē pārāk emocionāli, «neaptver lietas būtību, nesaprot Turciju un turkus». «Turcija ir nolēmusi veikt visus nepieciešamos pasākumus pret šo netaisnīgo rīcību, kas cilvēku pamatvērtības un sabiedrības sirdsapziņu pazemina līdz nekam.»
Ministrija arī uzskata, ka likumprojekts ticis atbalstīts, lai N. Sarkozī šogad gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās iegūtu balsis no aptuveni 500 tūkstošiem valstī dzīvojošo armēņu.
Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans uzskata, ka likumprojekts ir rezultāts «rasistiskai un diskriminējošai» attieksmei pret viņa valsti, bet Turcijas parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Volkans Bozkirs savā kontā īso ziņojumu vietnē Twitter rakstīja: «Francija atvēra melnu lappusi savā vēsturē,» vēsta BBC.
Pēc garām debatēm pirmdienas vakarā Francijas Senāts ar 127 balsīm par un 86 pret pieņēma N. Sarkozī pārstāvētās labējās partijas UMP deputātu izstrādāto likumprojektu, kas paredz cietumsodu līdz gadam un naudassodu 45 tūkstošu eiro (31,5 tūkstoši latu) apmērā tiem, kas noliedz oficiāli atzītu genocīdu.
Likumprojektā nav minētas atsauces uz Osmaņu impērijas veiktajām armēņu slepkavībām, bet Francija līdz šim par genocīdu ir atzinusi armēņu slaktēšanu un holokaustu, kura noliegšanu aizliedza jau iepriekš.
Balsojuma laikā pie Senāta ēkas Parīzē bija sapulcējušies vairāki tūkstoši vietējo turku un armēņu. Pēc balsojuma rezultātu paziņošanas pirmie priekā uzgavilēja un slavēja deputātus, bet otrie ar saukļiem pauda sašutumu.
Francijai vajag Turciju
Armēnija uzskata, ka no 1915. līdz 1923. gadam Osmaņu impērijas organizētā kampaņā tika iznīcināti aptuveni 1,5 miljoni etnisko armēņu. Turpretī Turcija, kas ir Osmaņu impērijas saistību mantiniece, apgalvo, ka bojā gājušo armēņu skaits ir tikai 300 tūkstoši un vairums no viņiem esot miruši karadarbības rezultātā.
Daudzi mūsdienās atzīti vēsturnieki uzskata, ka armēņu slepkavošana Osmaņu impērijā ir XX gadsimta pirmais genocīds. Līdz šim aptuveni 20 valstu, to skaitā ASV, Francija, Vācija, Krievija un Zviedrija, atzinušas, ka slaktiņš dēvējams par genocīdu. Slovēnijā un Šveicē tā noliegšana ir sodāma.
Armēnija paudusi gandarījumu par Francijas Senāta lēmumu. «Šī diena tiks ierakstīta zelta burtiem ne vien armēņu un franču tautu draudzības vēsturē, bet arī cilvēktiesību aizsardzības vēsturē,» paziņoja Armēnijas ārlietu ministrs Edvards Nalbandjans.
Turcija otrdien piedraudēja, ka jaunais likums smagi iedragās Ankaras un Parīzes attiecības, kuras jau tā nebija spožas, lielā mērā N. Sarkozī pretestības Turcijas uzņemšanai Eiropas Savienībā dēļ.
Francija sevi ir nostādījusi neērtā pozīcijā, jo tai nepieciešama Turcijas līdzdalība, lai risinātu saasināto situāciju Sīrijā un runātu ar Irānu par tās pretrunīgo kodolprogrammu.