N. Grīnbergs turpina: «Ja nebūs darba, daudzi celtnieki aizbrauks uz ārvalstīm vai aizies strādāt uz citām nozarēm, un 2017. gadā, kad sāksies ES struktūrfondu finansēti būvniecības projekti, vienkārši nebūs, kas strādā. Vissāpīgāk šā gada tukšais periods sitīs tieši pa mazajiem un vidējiem būvniekiem, jo lielās būvkompānijas strādā arī ārpus Latvijas. Taču tiem uzņēmumiem, kas strādā tikai vietējā tirgū, šis gads būs drūms. Par būvniecību atbildīgajai Ekonomikas ministrijai tomēr vajadzētu domāt, kā sniegt atbalstu nozarei, lai pārdzīvotu gadu bez ES naudas. Citādi 2017. gadā mēs sastapsimies ar strādājošo trūkumu, kas ievērojami kavēs ES finansēto projektu īstenošanu.»
Par 2015. gada vienu no būtiskākajiem notikumiem, kam ir ilgtermiņa ietekme, asociācija min darbu atbilstoši jaunajam Būvniecības likumam. Nozare šo likumu gan raksturo kā daudzos jautājumos nepārdomātu, ar vairākiem kļūdainiem uzstādījumiem.
Ķekavas būvvaldes vadītāja Inese Aizstrauta likumu pat nodēvējusi par Ekonomikas ministrijas brāķi. Būvnieki kā galvenos trūkumus minēja skaidru kritēriju trūkumu un atsevišķu normu pārāk neviennozīmīgas interpretācijas iespējas. «Lai gan Būvniecības likums ir pieņemts, tomēr situācija nozarē neuzlabojas. Līdz ar to mūsu asociācija 2016. gadā nāks klajā ar saviem priekšlikumiem, kā sakārtot būvniecības jomu, turklāt arī mazināt ēnu ekonomiku,» plānus ieskicē N. Grīnbergs. Jāpiebilst, ka nozarē vēl neatrisinātu jautājumu ir gana daudz, sākot ar nacionālo būvniecības standartu izstrādi un beidzot ar cīņu pret nelegālo nodarbinātību.