Skatos, jums teātrī stāv vairāki velosipēdi, ne tikai tavējais vien. Vai tas nozīmē, ka esat aktīvā dzīvesveida piekritēji?
Ja, no mums ļoti daudzi brauc ar velosipēdiem, turklāt ne tikai jaunās paaudzes aktieri vien - gan Voldemārs Šoriņš, gan Ivars Puga ir aktīvi riteņbraucēji.
Es pati braukt ar velosipēdu iemācījos padsmit gadu vecumā un neslēpšu, ka gāja tā, kā gāja, jo man ar līdzsvaru vienmēr bijušas problēmas. (Smejas.) Riteņbraukšanu tā pa īstam atklāju nesen, jo līdz šim satiksmes dēļ man tā nešķita pārāk droša pārvietošanās. Taču draugi, kas ir aktīvi riteņbraucēji, izstāstīja, kuras ir drošākās un riteņbraucējiem draudzīgākās ielas. Cenšos braukt mierīgi, prātīgi, īpaši neskriet un nesignalizēt kājāmgājējiem, lai viņiem nepiebiedētu infarktu. Turklāt braucu ar ļoti skaistu un stilīgu velosipēdu, kuru man uzdāvināja draugi - velosipēdu veikala īpašnieki. Pie jaukās dāvanas tiku dažas dienas pēc izrādes Kerija, kad draugi man teica - nāc un izvēlies sev riteni, mums vajag braucošo reklāmu...
Braucu gan tādēļ, lai uzturētu sevi formā, gan lai netērētu naudu sabiedriskajam transportam. Kad ir smuks laiciņš, tā ir milzīga bauda - pārvietoties ar riteni!
Vai esi pievērsusies vēl kādām fiziskajām aktivitātēm?
Iepriekšējo gadu ļoti aktīvi apmeklēju sporta zāli, bet apstākļi ir iegrozījušies tā, ka nu tam vairs neatliek laika. Taču tagad mums teātrī trīsreiz nedēļā nodarbības vada ļoti jauka trenerīte no Veselības fabrikas, un es cenšos cītīgi vingrot viņas vadībā. Pirmdienās ir ātrais treniņš ar deju aerobikas piesitienu, trešdienās - pilates un piektdienās - kalanētika. Slodze ir diezgan pamatīga, taču foršums ir tajā, ka šajās nodarbībās katrs var darīt tik, cik var, un neviens te nesaka: kādēļ tu atkal slinko?!
Vasarā bija pauze brīvā dabā, ko aizpildīju ar dārza darbiem, riteņbraukšanu un peldēšanu, tagad būtu jāsāk ieiet atpakaļ ritmā.
Vai vingro kopš bērnības?
Bērnībā diezgan ilgu laiku biju mākslas vingrotāja - trenējos pie leģendārās treneres Baibas Kaimiņas. Viņa bija ļoti stingra trenere, un tolaik bija viss, arī puņķi un asaras. Taču Baiba meitenēm vingrot prata iemācīt. No tā laika palikušas lietas, ko vēl aizvien varu izdarīt. Protams, lokanība ar laiku pazūd, bet to noteikti var dabūt atpakaļ.
To, ka neesmu zaudējusi formu, secināju pirms gadiem pieciem, kad Regnārs Vaivars mūsu teātrī iestudēja izrādi Galka Matalka - man, iestudējot lomu, atkal izdevās lieliska sadarbība ar treneri Baibu Kaimiņu, un izrādē es pat rādīju vingrojumu ar lenti!
Aktieri taču ir nepārtrauktā kustībā.
Protams, bet tas ir atkarīgs no tā, kādās izrādēs piedalies. Ja tās ir muzikālās izrādes, tad horeogrāfs Alberts Kivlenieks mūs mierā neliek, - mēs kustamies daudz un dikti, pietiekami sarežģīti un interesanti. (Smaida.) Droši vien jau ideālais variants būtu, ja mēs to darītu vēl biežāk - ikdienas dejas nodarbības teātrī netraucētu. Formas uzturēšanai tas ir vajadzīgs pilnīgi noteikti. Turklāt fiziskā izkustēšanās ļoti palīdz pret stresu un dusmām - izdejojies, un atkal viss ir kārtībā!
Ko centies ievērot attiecībā uz ēšanu?
Pirms vairākiem gadiem pie Dagnijas Brūveres izgāju sulu kūri, un kopš tā laika ir vairākas lietas, ko tiešām cenšos ievērot, - piemēram, dalītā uztura principu. Cenšos neēst gaļu kopā ar kartupeļiem; ēdu kartupeļus kopā ar salātiņiem vai gaļu kopā ar salātiņiem. Zinu arī to, ka svaigi spiesta sula ir atsevišķa ēdienreize un to nekādā gadījumā nevajag piedzert ēdienam, jo tad sākas rūgšanas process ar visām no tā izrietošajām sekām. Baltmaizi neēdu principā, ēdu rupjmaizi un cenšos to darīt bez sviesta - neatceros, kad esmu pēdējoreiz to lietojusi. Protams, būtu jaukāk, ja man tik ļoti negaršotu biezpienmaizītes... Reizi trīs mēnešos uznāk kāre pēc biezpienmaizītēm vai citiem kārumiem, bet neēdu tos nenormāli daudz vai bieži.
Man ļoti garšo arī veselīgās lietas: biezpiens, jogurts, kefīrs, griķi... Cenšos neēst miltu mērces un majonēzi. Vakaros priekšroku dodu nevis karbonādei ar kartupeļiem, bet sataisu vieglākus salātiņus vai kaut kādas uzkodiņas.
Taču ar zaļumiem gan viss ir kārtībā, ar tiem man visu vasaru bija pilns dārziņš, mēs pat taisījām tikai zaļumu salātus - bez gurķiem un tomātiem, bet ar citronu un eļļu. Diemžēl man pašai neiznāca piedalīties dārza darbos, par ko daži mani ģimenes locekļi nebija visai iepriecināti. Savukārt no milzīgās gurķu un kabaču ražas, protams, neatteicos.