Uzņēmēju un arhitektu vērtējumā gan jebkura veida peldošās būves ir iespēja sakārtot un izmantot cilvēku atpūtai jaunas teritorijas un piesaistīt tūristus.
To, ka publiskajos ūdeņos ir pieļaujama tikai sabiedrības vajadzībām kalpojošu peldošu būvju izvietošana, nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie un valdības pieņemtie Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi. Savukārt Rīgas dome izlēma atļaut četrās vietās Rīgā - Juglas kanālā, Bieķengrāvī, Buļļupē un Zunda kanālā - izvietot peldmājas privātām vajadzībām, kā arī peldošas būves publiskām vajadzībām. Tā kā Ministru kabineta noteikumi ir augstāks normatīvais akts, minētajās vietās būs atļauta tikai peldošu būvju ar publisku funkciju izvietošana, Dienai paskaidroja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Ilze Purmale. Līdzīgus secinājumus izdarīja arī VARAM, kas saistībā ar vides aktīvista Artūra Priedes iesniegumu izvērtēja Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu atbilstību normatīvajiem aktiem. Tiesa, peldmāju izvietošana vēl būtu iespējama, ja līdz šā gada 22. novembrim tiktu izsniegta būvatļauja.
Vēlas izmantot ūdeni
Interese par publisko ūdeņu izmantošanu arvien pieaug, Dienai atzina VARAM pārstāve Kristīne Barševska. Tas mudinājis ministriju izstrādāt attiecīgo normatīvo aktu. Ministrijas vērtējumā peldmājas, kas paredzētas vienīgi privātām vajadzībām, dzīvošanai, ierobežo pārējās sabiedrības tiesības brīvi pārvietoties pie publiskajiem ūdeņiem, makšķerēt, peldēties, tāpēc tās publiskajos ūdeņos netiek atļautas. VARAM atbalsta sabiedrības vajadzībām kalpojošu peldbūvju izvietošanu, kas palielinās dažādu pakalpojumu klāstu un pieejamību iedzīvotājiem, kā arī mūsu viesiem, paskaidroja K. Barševska.
I. Purmale uzskata, ka ir jārada sabiedrībai iespējas izmantot ūdens vidi aktīvāk. Dome nolēmusi atļaut publiskajos ūdeņos izvietot peldbūves arī tāpēc, ka Latvijas arhitekti un paši iedzīvotāji pārmetuši šādu iespēju liegšanu Rīgā, skaidrojot, ka daudzviet ārzemēs peldbūves ir ļoti izplatītas. I. Purmale norādīja, ka sabiedriskajās apspriešanās neviens pret to nav iebildis, tieši otrādi - pausts atbalsts šai idejai. Vēl viņa paskaidroja, ka konkrētu ieceru īstenošanas gadījumā notiktu sabiedriskā apspriešana, būtu jāīsteno detālplānojuma procedūra, jābūt labiekārtotai krastmalai, peldbūves jāpieslēdz inženierkomunikāciju sistēmām, pilsētas kanalizācijai.
A. Priede savukārt iebilst pret jebkādām būvēm publiskajos ūdeņos, norādot, ka tas samazina gan cilvēkiem, gan putniem un citiem ūdeņu iemītniekiem pieejamo publisko telpu. Viņš vēlas nodrošināt - «lai maniem bērniem būtu iespēja izmantot publiskos ūdeņus ne mazākā apjomā kā man bērnībā».
Bioloģe Lelde Eņģele arī neatbalsta dzīvojamo peldmāju izvietošanu publiskajos ūdeņos, taču norāda, ka varētu būt pieļaujama, piemēram, peldoša kafejnīca atsevišķās vietās, kur netiek sabojāta ainava, tiek nodrošināta notekūdeņu, atkritumu savākšana, lai nerodas piesārņojums, un ir saglabāta publiskā pieejamība.
Peldoša restorāna iecere
Peldbūves varētu nodrošināt iespējas labiekārtot līdz šim neizmantotas teritorijas, uzskata Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētbūvniecības katedras docents Egons Bērziņš. Viņaprāt, publiskos ūdeņus vajadzētu izmantot aktīvāk, taču tiem jākalpo galvenokārt sabiedrības vajadzībām, izvērtējot ieguvumus un zaudējumus.
Ārzemēs restorāni uz ūdens ir pierasta prakse, un iecere tādu izveidot arī Latvijā bija uzņēmumam Cantus. Šī nodoma realizēšana gan nav notikusi tehnisko un juridisko sarežģījumu dēļ, kā arī tāpēc, ka tas prasa lielākas investīcijas, nekā atverot restorānu uz sauszemes, un šāds restorāns var darboties tikai pusgadu, taču izdevīga piedāvājuma gadījumā uzņēmums, iespējams, šādu peldbūvi varētu izvietot. Uzņēmuma Immostate valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs uzskata, ka vajadzētu atļaut arī dzīvojamo peldmāju izvietošanu konkrētās vietās, kā tas ir, piemēram, Stokholmas ostas teritorijā. Viņaprāt, peldbūves - privātās un publiskās - varētu nodrošināt konkrēto teritoriju sakopšanu un labiekārtošanu, piesaistot tam līdzekļus, kā arī ļautu attīstīt tūrismu.