Problēmas daudziem
Minimālais skolēnu skaits, atverot vidusskolas 10. klasi, ir mehānisms, kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) var ietekmēt vidusskolas tīkla sakārtošanu. Tas šobrīd nav racionāls, skatoties uz klašu piepildījumu. Līdz ar to IZM plāno noteikt normu, ka pašvaldībai būs jānodrošina līdzfinansējums pedagogu atalgojumam, ja skolēnu skaits 10. klasē novados būs mazāks par 14, novadu pilsētās - 18, bet republikas pilsētās - par 22 audzēkņiem. Lai gan jaunie kritēriji vēl nav apstiprināti un iesaistītās puses par tiem vēl diskutē, jau tagad redzams, ka tas būtiski var ietekmēt situāciju - grūtības nokomplektēt 10. klasi rastos 98 vidusskolām visā Latvijā. Savukārt tur, kur nepieciešamo skolēnu skaitu neizdotos savākt, pašvaldībām varētu trūkt līdzekļu šādu klašu uzturēšanai. To apzinās arī ministrijā, taču uzsver, ka tas nenozīmējot skolu slēgšanu, jo mācības tik un tā turpināsies 11. un 12. klasē un nākamajā mācību gadā izglītības iestādē būšot iespējas atkal atvērt 10. klasi.
Uz konkrētiem jautājumiem, kurās skolās varētu būt izmaiņas un vai ir plānots, ka šo normu dēļ atsevišķas mācību iestādes varētu slēgt pavisam, IZM gan atbildēt nevar. «Šis jautājums no ministres puses ir iekustināts un ir procesā, notiek un notiks. Turpināsies sarunas ar pašvaldībām. Pašlaik vēl par jebkādiem lēmumiem runāt ir pāragri,» vienīgi norāda IZM pārstāve Edīte Olupe. Neizpaliek arī ierastā frāze - lai nākamajā mācību gadā varētu ieviest jauno atalgojuma modeli, vienlaikus jāveic vairāki pasākumi skolu tīkla sakārtošanai. Turklāt «jebkurā gadījumā skola kā juridiska persona pieder pašvaldībai, un tas ir tikai un vienīgi pašvaldības lēmums - slēgt, apvienot vai dibināt jaunu».
Nekorekta rīcība
Vidusskolu tīkla sakārtošanu atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), taču tās skatījumā IZM piedāvātie kritēriji nav korekti un vairāk uztverami kā provokatīvs solis. LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure norāda, ka mērķdotācijas un pedagogu atalgojums ir valsts atbildība un to nedrīkst uzlikt uz pašvaldību pleciem. Te neesot izvērtēta arī risku analīze, piemēram, kā tas ietekmēs teritoriālo atstumtību, tajā skaitā aizmirsts par īpašu statusu vidusskolām pierobežā. Lai gan uzdevums ir panākt, ka no turienes cilvēki neaizplūst prom, šādi var radīt pretēju efektu. Tādēļ LPS uzskata - piemēram, pierobežā, kur nav tās turīgākās pašvaldības, līdzekļi būtu jāpārdala no citām nozarēm vai jādomā par vidusskolu reorganizāciju. Arī citos Latvijas novados situācija varētu būt līdzīga, jo naudas daudzām pašvaldībām šādam mērķim nav. Turklāt pašvaldību budžetu pieņemšana šim gadam jau ir noslēguma stadijā, bet par plānotajām izmaiņām sarunas gaidāmas tikai nākamnedēļ. Tas savukārt var radīt sasteigtus un līdz galam nepārdomātus pašvaldību lēmumus.
LPS piedāvātais risinājums ir minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai pazemināt līdz 10 skolēniem. Tas varētu būt pārejas solis iecerētajām izmaiņām, taču neatstātu tik lielu negatīvu efektu, un tādējādi tiktu gan nodrošināts kvalitatīvs mācību process, gan sākta pakāpeniska skolu tīkla sakārtošana.
Pārmaiņas jau sākušās
Tikmēr vairākās pašvaldībās jau sākta skolu reorganizācija un šomēnes ziņu par skolu apvienošanu vai slēgšanu varētu būt vēl vairāk, jo izglītības iestādēm lēmums par darbu nākamajā mācību gadā jāzina laikus - vismaz pusgadu iepriekš. Piemēram, nākamnedēļ gala lēmums tiks pieņemts par Rēzeknes 4. vidusskolas apvienošanu ar Vakara vidusskolu un Rēzeknes Valsts ģimnāzijas apvienošanu ar Rēzeknes 1. vidusskolu. Rēzeknes izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Frelings Dienai paskaidroja - ņemot vērā esošo un plānoto audzēkņu skaitu pilsētas skolās, šāda reorganizācija ir nepieciešama. Vidējais klašu piepildījums ir tikai 17 skolēni, bet apvienošana varētu nodrošināt gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos rādītājus.
Janvāra vidū pieņemts arī lēmums par Cēsu 2. vidusskolas un Cēsu pilsētas pamatskolas apvienošanu, veidojot jaunu vidusskolu. Cēsu novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina Dienai nevēlējās skaidrot lēmumu, vienīgi minēja, ka tas neesot saistīts ar skolēnu skaitu, bet gan ar izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu pilsētā.
Arī Rīgas dome nesen pieņēmusi lēmumu par Rīgas 24. pamatskolas un Rīgas 32. vidusskolas apvienošanu, izveidojot Rīgas Austrumu vidusskolu, kā arī par Rīgas 68. un Rīgas 34. vidusskolas apvienošanu, 68. vidusskolu likvidējot. Ziņas izskanējušas arī par Liepājas 15. vidusskolas pārveidošanu par pamatskolu, taču tas izsaucis sašutumu no skolas puses un gala lēmums vēl nav pieņemts. Neapmierinātību pērn izraisījis jautājums arī par Saldus sākumskolas un Saldus 1. vidusskolas iespējamo reorganizāciju, taču novada Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica Dienai apstiprināja, ka abas skolas turpina darboties un izmaiņas skolu tīklā nav plānotas arī nākamajā mācību gadā.