Kopā deviņās šīrudens spēlēs piedalījās 1080 jauniešu vecumā no 14 līdz 19 gadiem, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) instruktoru un vēsturnieku vadībā darbnīcās apgūstot 1919. gada Latvijas brīvības cīņu vēsturi, armijas disciplīnu, komandu došanu un izpildi, ievainoto aprūpi un pirmo medicīnisko palīdzību, slēptu pārvietošanos pēc kartes un kompasa un ierindas mācību, bet pēc tam iegūtās prasmes pielietojot misijas skrējienā Atceries Lāčplēšus!. Spēli jau vairākus gadus rīko LR Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs, NBS, Latvijas Kara muzejs un biedrība Media Gids, bet atbalsta pašvaldības, Latvijas dzelzceļa ritošā sastāva serviss, Eco Baltia vide, Flora Maiznīca, Kronis u. c. Organizatori stāsta, ka spēle aizrauj gan dalībniekus, gan rīkotājus un atbalstītājus, tā ar katru gadu vēršas plašumā, un arī ideju, ko un kā uzlabot un papildināt, netrūkst. Nākamgad Jaunie Rīgas sargi notiks atkal!
Ar mieru celties trijos
«Kāpēc piedalījāmies? Likās, ka tā būs neparasta pieredze, ka būs ļoti interesanti, un tā arī bija,» saka Iļja Pozolotins, kurš kopā ar saviem komandas RPV monsters biedriem šogad kļuvis par spēles uzvarētāju, balvā iegūstot gan Tallink kruīzu uz Stokholmu, gan vienu dienu Ādažu militārajā bāzē, kur varēs detaļās iepazīt Latvijas armijas karavīru ikdienu, tehniku un aprīkojumu. Rīgas Purvciema vidusskolas 12. klases jaunieši, vēstures skolotājas pamudināti, Jaunajos Rīgas sargos piedalījās jau otro gadu. «Konkurenti bija ļoti spēcīgi. Baidījāmies, ka uzvarēs kāda no komandām, kurā bija jaunsargi, taču tas izdevās mums,» Iļja stāsta un vērtē, ka RPV monsters trumpji bija ātrums un komandas spēja sastrādāties, bet kopumā spēlē interesantākais - NBS karavīru vadītās apmācības.
Spēles organizatori par uzvarētājiem teic - varēja just, ka viņi ir iepriekš gatavojušies, arī apmācībās uzmanīgi klausījās un ļoti nopietni piegāja uzdevumiem, apmācīja arī cits citu un demonstrēja komandas saliedētību. Tā gan bija vajadzīga pilnīgi visiem dalībniekiem. Skolēni cits citu balstīja, vilka vai pat nesa līdzi, stāsta biedrības Media Gids pārstāve Sandra Galgāne.
Viņa arī atklāj, ka jauniešu atsaucība šogad bijusi daudz lielāka nekā pērn, kad notika tikai četras spēles. Daugavpilī uzstādīts rekords - uz 20 komandu vietām pieteikušās 33 komandas, tāpēc daļa no pārpalikušajām bijušas ar mieru celties trijos naktī, lai brauktu piedalīties Jaunajos Rīgas sargos kādā citā Latvijas reģionā. Spēlē piedalījās arī igauņu komanda, kurai kā tulki palīdzēja Grobiņas jaunieši. S. Galgāne spriež, ka nākotnē varētu startēt arī lietuvieši, jo nav dzirdēts, kā kādā citā valstī notiktu līdzīga patriotiskā spēle.
Šīs nav sporta spēles!
Paši jaunieši par dalību Jaunajos Rīgas sargos ir sajūsmā, liecina viņu atsauksmes: pēc spēles viss sāp, bet gribam vēl! «Viņi spēlē uzsūc patriotisma izjūtu, uzzina ko vairāk un ieinteresējas par NBS, par Latvijas vēsturi, tā ir arī fizisko spēju pārbaude un komandas darbs, kurā katram jāspēj būt līderim. Tā ir iespēja izvilkt bērnus no mājas un treniņš disciplīnā,» uzskaita S. Galgāne.
Savukārt Kaspars Timma no Rekrutēšanas un jaunsardzes centra vērtē, ka šogad jauniešiem bijušas labākas informatīvās zināšanas nekā pērn, milzīga motivācija un augsts patriotisma līmenis, taču vājāka fiziskā sagatavotība. «Daudzi ģība,» K. Timma ir atklāts, «šīs nav sporta spēles, kurās iznākumu izšķir atsevišķi sportisti. Te ikvienam uzmanīgi jāklausās, jāspēj izturēt psiholoģisko spriedzi, ko rada karavīru prasības, arī fizisko slodzi un jāspēj trasē pārņemt vadību komandā - nododot zināšanas, veidojot taktiku.»
K. Timma uzsver, ka Jaunie Rīgas sargi jauniešiem ir pārbaudījums, kurā, atrodoties ārpus komforta apstākļiem, viņi atklāj sevī jaunas personības šķautnes un arī vājās vietas. Spēlē viņi tiešām daudz ko iemācās, cita starpā - ko nozīmē darbošanās sabiedrībā: komandā, citam ar vai pret citu, vienotā rotā u. tml. Ieguvums ir iespēja apzināties Latvijas neatkarības cenu. «Par brīvību jāsamaksā ar asinīm, citādi tai ir maza vērtība. Bet lielākā daļa to nezina, kā savulaik esam tikuši pie savas brīvības. Tāpēc spēlē stāstām stāstus par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem un viņu paveikto brīvības cīņās,» K. Timma saka un norāda, ka spēle ir vērtīga arī visai Latvijas sabiedrībai. Demokrātisku sabiedrību situācijās, kad jāaizsargājas, nevar apvienot piespiedu kārtā, tomēr, ja tauta vēlas būt neatkarīga, tai palaikam jāprot savilkties ciešāk, vienotā grupā. «Jaunie Rīgas sargi ir garāka saruna ar jauniešiem par to, kā un kāpēc sevi jāvar aizstāvēt un kāpēc grupa ir spēcīgāka par atsevišķiem indivīdiem.»