Par rezerves plānu tiek runāts kūtri. Visi skatieni vērsti uz R. D. Montāgu-Girmesu - viņa parakstu gaida ne tikai airBaltic un nozares ministrija, bet arī iepriekš valdības piesaistītais finanšu konsultants Prudentia, kas plāno saņemt miljona kompensāciju par darījumu, kā arī gaidāmo jauno Bombardier lidmašīnu piegādātājs, gaidot avansa maksājumus.
Vēl gaida
Satiksmes ministrija joprojām pārliecināta, ka potenciālais investors līgumu parakstīs, ka vilcināšanās saistīta ar juridiskajiem aspektiem, - pie tik nopietnām investīcijām ir tikai loģiski veikt pamatīgu līguma izvērtējumu. Ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš Dienai teic, ka pastāv 80% iespējamība, ka līgums tiks parakstīts šonedēļ. Ja ne, tad par 90% tas notiks nākamās nedēļas sākumā.
«Es neko nevaru ātrāk izdarīt, ir tā, kā ir. Jā, ir dīvaini, jo mēs patiešām esam izdarījuši visu, kas no mums ir atkarīgs. Tas, ko viņš dara, tas ir atkarīgs no viņa,» noteic K. Ozoliņš. Pēc viņa stāstītā R. D. Montāgs-Girmess to neuzskata par kavēšanos, «tā ir lieta, kas ir jāsakārto kopā ar visiem iesaistītajiem darījuma pārstrukturizēšanas ietvaros». Ar pašu investoru Dienai neizdevās sazināties, arī uz īsziņām viņš neatbildēja.
Uz jautājumu, kas notiks, ja potenciālais investors līgumu tomēr neparakstīs, K. Ozoliņš atbild, ka tādā gadījumā būs jāmeklē citi risinājumi. Esot arī plāns B. «Viens variants ir palīdzība no valsts, otrs - jārunā arī ar Ventbunkeru. Premjeres virsvadībā ir īpaša darba grupa, kas ceturtdien sanāks kopā, un mēs par to runāsim,» skaidro K. Ozoliņš. No sarunas noprotams, ka reālākais B variants būtu a/s Ventbunkers investīcijas, kas jebkurā gadījumā ir kā opcija neatkarīgi no vācu investora lēmuma.
Slidenā alternatīva
Ventbunkera piesaukšana izskatās pēc ķeršanās pie pēdējā salmiņa, kas turklāt ir ārkārtīgi trausls. Ventbunkera investīcijas pagaidām nav iespējams vērtēt kā kaut ko garantētu, ņemot vērā politisko fonu. Daudzi apzinās, ka uzņēmumu patlaban kontrolē Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga oponenti un runas par līdzekļu ieguldīšanu airBaltic vairāk izskatās pēc A. Lemberga kaitināšanas. Ņemot vērā, ka SM jaunās valdības sastāvā kontrolēs Zaļo un Zemnieku savienība, tad ir maz ticams, ka šādas investīcijas tiks pieļautas.
Sarunā ar Dienu noprotams, ka topošais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) gan vēl nav domājis par rezerves plānu. Ja investors līgumu neparakstīts, «tad ātri būs jādomā kāds cits risinājums», teic U. Augulis, piebilstot, ka jautājums nebūt nav vienkāršs. «Protams, ir jārunā ar tiem pašiem lidmašīnu piegādātājiem, kas varētu būt stratēģiskais investors. Jebkurā gadījumā stratēģiskais investors būtu jāmeklē nākotnē,» viņš saka.
Riskantie partneri
Aviācijas nozares eksperts Tālis Linkaits kļūst domīgs, vērtējot iemeslus, kāpēc R. D. Montāgs-Girmess vilcinās. «Ja es būtu Girmesa vietā, droši vien nemaz neparakstītu tādus papīrus. Ir jāatceras, ka tā pamatdoma viņam, nākot uz airBaltic, bija nodrošināt Sukhoi Superjet izvietošanu. Un vēl, tas ir tikai mans pieņēmums, bet tā nauda investīcijām, visticamāk, nāktu tieši no Krievijas. Skatoties, kā mainās rubļa kurss, naudas daudzums vienkārši fiziski ir sarucis,» vērtē T. Linkaits. Viņaprāt, pastāv 50 procentu iespējamība, ka līgums netiks parakstīts, viss esot atkarīgs no tā, vai investoram izdosies savākt naudu investīcijām. «Protams, vilcināšanās ir iespējama, it sevišķi, ja tev ir darīšana ar Krievijas partneriem. Kamēr sadzen rokā visus oficiālos papīrus un parakstus. Nav jau viegli salikt to visu paketi kopā. Jebkurā gadījumā, ja tiek veikti darījumi ar Krieviju, tad ir jārēķinās ar risku,» domā T. Linkaits.
Arī bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), kuram vācu investora dēļ nācās atkāpties no amata, uzskata, ka ir zināmi iemesli, kāpēc R. D. Montāgs-Girmess procesu velk garumā. «Vai nu investors ir mainījis stratēģiju un pārdomājis, vai viņam vienkārši nav naudas. Citu iemeslu nav. Ir pagājuši trīs mēneši, un mēs esam tieši turpat, kur bijām. Nav tā, ka līgums investoram būtu jāparaksta pēkšņi. Viņam bija iespēja to pētīt un analizēt jau no augusta,» uzskata A. Matīss. Viņš saka, ka steidzami ir jāmeklē jauns investors, jo mēnešiem gaidīt, kad R. D. Montāgs-Girmess parakstīs līgumu, Latvija nevar atļauties. Viņš nesaprot, kāpēc airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss nevar piezvanīt vācu investoram, ar ko viņam ir labas attiecības, un noskaidrot vilcināšanas iemeslus un to, vai līgums vispār tiks parakstīts.