Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Graciozie skaistuļi

Gandrīz vai pašā Jelgavas centrā - praktiski pilsētas teritorijā, nedaudz aiz pils ir 70 ha lielā Pilssala. Tā ietilpst 352 ha plašajā Lielupes palieņu pļavu dabas liegumā, kam šāds statuss jau ir kopš 1999. gada. Liegums ir arī Eiropas mēroga aizsargājama teritorija Natura 2000, kas ir nozīmīgs Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls, kur mīt īpašas putnu sugas, sastopami reti augi un lepnie, skaistie savvaļas zirgi, kurus Dabas Dienai izrādīja teritorijas uzraugs Einārs Nordmanis.

Strādā par zāles pļāvējiem

Teritoriju apvij žogs, taču tā nav slēgta - vārtiņi vaļā, un mums pretī, stumjot savu braucamo, soļo velosipēdists, kas salu šķērsojis no pretējās puses. Tālumā manām sievieti, kas lasa kaut kādus augus, iespējams, zāļu tējām. Turpat netālu mierīgi ganās arī skaistuļu - savvaļas zirgu - bars. Savvaļas zirgi te ieradušies 2007. gadā no Nīderlandes. Pirmie Latvijā ievestie gan bija jau 1999. gadā Papē. Einārs lēš, ka Latvijā varētu būt ap 44 vietām, kur sastopami savvaļas zirgi. Gan dabas liegumos, gan privātās teritorijās. Vēl pirms pāris simtiem gadu savvaļas zirgi Eiropas teritorijā nebija nekas neparasts, taču medību un citu cilvēka darbību rezultātā pēdējie sugas pārstāvji izmira 18. gadsimta sešdesmitajos gados. Novērtējot dzīvnieku nozīmi ekovides saglabāšanā, Polijā pagājušā gadsimta 30. gados uzsākta to atgriezeniskā selekcija, no mājas zirgiem atlasot vislīdzīgākos savvaļas sugai tarpanam un vairāku paaudžu gaitā iegūstot jaunu šķirni Konik Polski. Sākotnēji Jelgavas pils salā bijuši vien 16, bet nu skaits sasniedzis 55 brašuļus, tai skaitā šopavasar piedzimušos kumeliņus. Zirgi te nav priekam un izklaidēm, bet gan strādā kā ekoloģiskie zāles pļāvēji, vienlaikus nodrošinot arī augsnei dabisku mēslojumu. Ziemā zirgi grauž kārklu mizas, krūmus, bet tiem tiek sagādāts arī siens. Tiem izaug bieza vilna. Tuvākie radi šai sugai ir Jakutijas savvaļas zirgi, kas var paciest pat -60 grādus, tāpēc arī Jelgavas zirgi ziemas pavada turpat ārā, aplokā. Sniegā tie gan neguļ, bet atpūšas stāvot.

Neatkarīgi, bet miermīlīgi

Tagad, sadalījušies grupās jeb harēmos, daži zirgi guļ, daži laiski plūc zāli, bet pāris ērzeļu noskaidro attiecības, viens otram iesperot. Laikam kāds pienācis par tuvu otra harēmam un tā vadonis protestē. Harēmā ir ērzelis un vairākas ķēves ar kumeļiem. Kad jaunie sasniedz divu gadu vecumu, tie no harēma tiek padzīti un veido jaunzirgu grupas, no kurām savukārt veidojas jauni harēmi. Otrās pusītes dzīvnieki meklē teju uzreiz, kad piedzimst kumeļš. Ķēvēm ir 11 mēnešu grūsnība, kumeļi dzimst pavasarī un vasaras sākumā - lai paspētu līdz ziemai pieņemties spēkā, izaugt, nostiprināties uz kājām. Pirmā ziema ir kritiska, vairāki dzīvnieki aiziet bojā. Zirgi ir ziņkārīgi, nav agresīvi, un cilvēku tuvums viņus neuztrauc, taču interesi tie izrāda - sapulcējas ap mums, apskata un mierīgi dodas tālāk savās gaitās…

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Īpaša teritorija

Jelgavas pils salā sastopama viena no lielākajām griežu populācijām - ap 30 pāru, baltais stārķis, ziemeļu gulbis, mazais gulbis, niedru lija, upes zīriņš, melnais zīriņš, ķikuts, jūras žagata, purva tilbīte, pļavas tilbīte, melnā puskuitala, gugatnis, ormanītis, mazais ormanītis, grieze, laukirbe, brūnā čakste, Seivi ķauķis, somzīlīte, bārdzīlīte.
Liegumā aug arī vairākas retas augu sugas: plankumainā dzegužpirkstīte, Baltijas dzegužpirkstīte, purva dzeguzene, rudens vēlziede, meža tulpe, ķiploku sīpols. Šajā teritorijā manīti arī aizsargājamie sikspārņi.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atā, atā!

Nez, kā gan viņai tagad klājas? Kā jūtas? Vai kā netrūkst? Es spītīgi turpinu interesēties par lietām un cilvēkiem, kas ir pazuduši no mediju dienaskārtības








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?