Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) ir Ministru prezidenta pakļautībā esoša iestāde, kuru izveidoja 2011. gada nogalē, un M. Krieviņš bija tās pirmais direktors - tieši viņš izveidoja šo iestādi un izraudzījās komandu, kurā bija arī tagadējais PKC direktors Pēteris Vilks. Valdības sēdē M. Krieviņš PKC dibināšanu saistīja ar iepriekšējās Valsts kancelejas vadības darbību, kuras rezultātā daļa VK uzdevumu ir nodoti PKC, bet tagad tie kopā ar resursiem VK būtu jāpārņem atpakaļ. M. Krieviņš, piemēram, minēja valdības rīcības plāna sagatavošanu un tā izpildes kontroli, kā arī «atbalsta sniegšanu premjeram un viņa birojam ikdienas uzdevumu izpildē».
Jāatgādina, ka PKC pirmais un galvenais pienākums bija sagatavot Nacionālās attīstības plānu (NAP 2020). Drīz pēc tā pieņemšanas 2013. gada februārī M. Krieviņš paziņoja par atkāpšanos no amata, šo lēmumu skaidrojot ar pieaugošo darba apjomu, ko ar esošajiem resursiem vairs neesot iespējams kvalitatīvi paveikt. Atstājot amatu, M. Krieviņš bija sagatavojis pārskatu par paveikto, kurā bija iekļāvis arī citātu no Sun Dzi darba Kara māksla, tajā bija teikts: «Kad karaspēka ieroči ir notrulināti, gars nomākts, spēki izsīkuši, bet rezerves izlietotas (...), ja pat valstij būs gudri karavadoņi, šādā situācijā viņi nespēs gūt panākumus.»
Iespējams, to bija atcerējies arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS), kurš 2011. gadā kā līdzīgas apakškomisijas vadītājs stāvēja arī pie PKC šūpuļa. Lūgts komentēt M. Krieviņa iecerētās pārmaiņas Valsts kancelejā, ar kurām saistīta arī doma par PKC likvidāciju, M. Kučinskis jokojot vispirms izteica vēlējumu, lai šoreiz M. Krieviņš pēc laika šo darbu nepamestu. M. Kučinskis atcerējās, ka vīzija par PKC lomu ir bijusi citādāka - tam bija jākļūst par «ekselentu centru, kurā koncentrēt izcilākos prātus, kas sniedz analīzi un rekomendācijas premjeram un īsteno starpresorisku pieeju». Taču pēc tam iestāde kļuva «par tādu grozu, kurā varēja samest visu, ko kāds negribēja darīt». M. Kučinskis uzskata, ka PKC ir jāsaglabā, atbrīvojot to no birokrātiskajām funkcijām, ieskaitot valsts kapitālsabiedrību uzraudzību.
Līdzīgos ieskatos ir arī PKC direktors P. Vilks, kurš arī domā, ka iestāde ir jāsaglabā. Viņš aģentūrai LETA ir norādījis, ka PKC ir apaudzis ar daudziem pienākumiem, taču, piemēram, valdības rīcības plāna sagatavošana, ko M. Krieviņš grib pārcelt uz VK, ir cieši saistīta ar PKC kompetencē esošajiem valsts attīstības plānošanas dokumentiem. Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) uzskata, ka par šo jautājumu ir nepieciešama politiska diskusija. Savukārt valdības sēdē premjere uzteica M. Krieviņa īsā laikā paveikto, pašam uzņemoties iekšējā audita veikšanu Valsts kancelejā. «Par sadarbību varu teikt tikai to labāko,» piebilda L. Straujuma, kura izjutusi VK atbalstu. M. Krieviņš informēja par iecerēto štatu samazināšanu, atbrīvojot deviņus darbiniekus. Viņš plāno reorganizāciju Valsts pārvaldes attīstības departamentā un arī Komunikāciju departamentā, kuram būtu jāorientējas uz atbalsta sniegšanu premjeram, nodrošinot vienotu valdības komunikāciju. M. Krieviņš ir apņēmies stiprināt arī iekšējo drošību.