Esam pieraduši, ka visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži vienlīdzīgāki par citiem. Ko var atļauties Jupiters, nevar atļauties vērsis - tas arī ir par mums. Tomēr pārņem šķērma sajūta, latvietim vērojot tā saucamo Grieķijas krīzes risinājumu. Jo Latvija ir pildījusi visas prasības un ir īsts teicamnieks, paraugbērns pasaules parādnieku saimē. Grieķija ir īsts divnieku karalis, īsts bandu bērns - nepaklausīgs, kašķīgs. Salīdzinot ar parasto latvieti, parastais grieķis ir vienkārši izlaidies labklājībā. Kamēr Latvijā vāri pukst par 150 latu lielu pensiju indeksāciju, Grieķijā ķersies klāt pensijām - tiesa gan lielākām par 820 latiem mēnesī. Latvijā 96% pensiju ir mazākas par 300 latiem. Latviešu tautas dzīves līmenis ir krietni zemāks nekā grieķiem, bet viņiem kredītus norakstīs, mums ne. Turklāt summas, par kurām spriež Grieķijas sakarā, ir kosmiskas salīdzinājumā ar Latviju.
Iespējamais Grieķijas glābšanas plāns paredz, ka privātajiem aizdevējiem vajadzēs norakstīt 50% no Grieķijas valsts parāda, kas pašlaik ir aptuveni 350 miljardu eiro liels. Mums toties paliks gandarījums, ka esam samaksājuši visu un panākuši investoru uzticību. Ak jā, mēs varēsim jau nākamgad pamatīgi aizņemties starptautiskajā tirgū par labākām likmēm. Ak jā, vēl viens gandarījums - glābjot Grieķiju, varbūt būs izglābta eirozona, kurai taisāmies pievienoties 2014. gadā. Un vēl - varbūt mums izdosies izvairīties no lielo valsts uzņēmumu privatizācijas, ko aizdevēji liek veikt grieķiem.