Ēvelēja jau skolā
Iecavas pamatskolā Mārtiņam veicies ar darbmācības skolotāju, daudz strādājuši ar koku, metālu un citiem materiāliem - zāģējuši, ēvelējuši, pinuši klūdziņas, skrūvējuši skrūves. Rokas radinātas pie praktiskiem darbiem, tas aizrāvis, tāpēc Mārtiņš nolēmis mācīties Rīgas Galdniecības vidusskolā (tagad Rīgas Pārdaugavas arodvidusskola). Tur ieguvis speciālo vidējo izglītību. Tālāk ceļš aizvedis uz Latvijas Amatniecības kameru (LAK), kur Mārtiņš veiksmīgi aizstāvējis gan zeļļa, gan vēlāk arī meistara diplomu. Viņš ir pateicīgs jau aizsaulē aizgājušajam meistaram Pēterim Lapiņam, arī Vilnim Kazākam, ka viņi atklājuši daudzus mēbeļu galdnieka amata noslēpumus. Jaunas tehnoloģijas un dizainu Mārtiņš apguvis RTU, studējot amatniecības tehnoloģijas un dizaina studiju programmā, 2000. gadā bijis starp pirmajiem tās absolventiem. Tagad Mārtiņš pats ir studentu diplomdarbu recenzents, arodskolās piedalās atestācijas komisijās, izvērtē to prasmes, kuri vēlas pieteikties LAK uz zeļļa diplomu.
Pašam savs uzņēmums
Mēbeļu galdniekiem ir iespēja izvēlēties, vai strādāt rūpnieciskajā ražošanā un pie darbgalda vai būt amatniekam, kas unikālas lietas izgatavo paša rokām. Mārtiņš savu uzņēmumu Mebtex nodibinājis 2005. gadā, un tajā patlaban strādā vēl trīs mēbeļu galdnieki. «Neatsverams ir roku darbs, bet, lai profesionāli augtu, amatniekiem jāiet līdzi laikam. Vairs nestrādājam tikai ar kaltiem, galdniekiem ir moderni darbgaldi, iekārtas,» viņš skaidro.
Lai izpildītu daudzveidīgos pasūtījumus, tiek slēgti līgumi, piemēram, ar lakošanas meistariem, kas paši nodibinājuši mazu uzņēmumu. «Ja noteikti darbi nav jāveic visu laiku, šos pakalpojumus pērku, un tas ir savstarpēji izdevīgi. Vajadzētu veicināt, lai arī lielos projektos konkrētu darbu izpildei tiktu piesaistīti amatnieku uzņēmumi, jo tajos darbojas prasmīgi meistari,» ir pārliecināts Mārtiņš. Valsts izsludinātajos konkursos kā būtiskākā tiek vērtēta vislētākā tāme, bet to nereti piedāvā pārpircēju firmas. Mārtiņš stāsta, ka cilvēki bieži meklē, vai nevar salabot to, kas ātri noplīsis, un galarezultātā tas iznāk dārgāk, nekā uzreiz maksāt atbilstoši meistara paveiktajam kvalitatīvajam darbam. Ārzemēs mūsu meistara diplomu vērtē augstu, un Mārtiņš cer, ka arī Latvijā novērtēs mazos nodokļu maksātājus, kas sevi nodrošina ar darbu atbilstoši kvalifikācijai. Viņam pašam pērn izveidojusies laba sadarbība ar pasūtītājiem Anglijā - taisījuši skapjus, galdus, durvis, dzīvojamo istabu iekārtas, rakstāmgaldus. «Individuālam, ekskluzīvam izstrādājumam ir cita pievienotā vērtība. Jo plašāku mēbeļu klāstu varu piedāvāt, jo man kā maza uzņēmuma vadītājam ir lielākas izdzīvošanas iespējas,» meistars atklāj.
Tikai taburete?
Jautāts, kā vērtē jaunos profesijas censoņus, Mārtiņš teic, ka pārbauda, vai viņi spēj atšķirt ozolu no oša, priedi no egles. Ja sajauc, meistars nesanāks. «Arvien problemātiskāk ir atrast kvalificētus darba darītājus, jo arodskolas tādus nesagatavo. 90. gadu sākumā no grupas bijām vairāk par desmit 5. kategorijas mēbeļu galdnieku, tagad no 30 cilvēkiem šīm prasmēm atbilst viens divi,» Mārtiņš saka. Viņaprāt, vainojamas vājās priekšzināšanas un izglītības sistēma, jo tā neprasa neko vairāk kā uztaisīt tabureti un skapīti. Pats Mārtiņš augstu vērtē savu arodskolas skolotāju Kaspara Magones, Aivara Ancveriņa iemācīto lietu kārtību, precizitāti, kas šajā profesijā ir ļoti svarīga. Tagad Mārtiņš zināšanas nodod tālāk praktikantiem, kas pie viņa ierodas.
«Amatnieka būtība ir prieks par padarīto darbu - ka mēbeli esi uztaisījis kvalitatīvi un pasūtītājs ir apmierināts. Uzskatu, ka esam laimīgi cilvēki, jo par to vēl saņemam algu,» Mārtiņš smaida. Viens no nosacījumiem, ko viņš prasa arī no saviem darbiniekiem, - viss jāpaveic laikus, norunātajā termiņā, tāpēc bieži darbu nevar beigt piecos un pamest neieskrūvētu skrūvi. Uzticētais jāpaveic godprātīgi, tajā pašā laikā neaizmirstot cieņu pret sevi, jāprot novērtēt savu darbu. Jābūt mērķtiecībai un kvalitātes garantijai, lai klienti uzticētos. Grūtākais šajā profesijā - ne vienmēr viss izdodas perfekti, kā gribēts. Mēbelei nesakritīs kāds leņķis, telpa atšķirsies, un kāds stūris būs jāpiezāģē, taču būs gandarījums, ja beigās rezultāts apmierina visus.
Šķību leņķi - grūtāk
Lai uzzinātu jaunākās modes un dizaina tendences, Mārtiņš iespēju robežās brauc uz mēbeļu izstādēm Ķelnē, Milānā, Skandināvijas valstīs. Idejas rodas gan pie rakstāmgalda, gan naktīs, kad tās ātri jāuzskicē, lai neaizmirstu. Klienti Latvijā ir izglītoti, bieži pieprasa arī nestandarta risinājumus, un profesionāli lielāku meistarību vajag, lai izgatavotu nevis taisnu, bet šķību leņķi, Mārtiņš klāsta. Ar saviem darbiem viņš piedalās ikgadējās mēbeļu izstādēs Latvijā. Guļamistabu iekārtu pasūtījumi esot iestiepušies vēl no pērnā gada, jo daudziem iepatikušies. Lai gan dzirdēts, ka kurpniekam nav kurpju, Mārtiņš smaida, ka tomēr mājās guļ paša taisītā gultā, ir arī paša darināts skapis, kaut gan saņemties un izgatavot sev esot daudz grūtāk nekā citiem.