Gulbis bija zaudējis deviņās no pēdējām desmit spēlēm, tāpēc spēles uz tenisita jeb māla tika gaidītas ar cerību, ka beidzot izdosies pārvarēt melno joslu. Jāņem vērā, ka «māla sezonas» kulminācija ir maija beigās paredzētais Francijas atklātais čempionāts. Tajā latvietim jāaizstāv 720 ranga punkti, kuri lielā mērā visu gadu viņu noturējuši pasaules ranga galvgalī un pat simtniekā.
Ja arī cīņa pret Haideru-Maureru kaut kā atšķīrās no iepriekš šosezon redzētajām, tad tikai ar to, ka tā bija vēl sliktāka. Jau pirmo divu punktu 14 izspēlēs Ernests pieļāva deviņas nepiespiestās kļūdas. Kopā kļūdu attiecība bija 41 pret 8, iesisto punktu (vinneru) attiecība - 4 pret 10. Austrietis izmantoja 5/13 breikbumbām, kamēr Gulbis - nevienu no trim, turklāt visas bija viena punkta izspēlē.
«Vai es kaut reizi šajā turnīrā esmu ticis tālāk par otro kārtu? Nē. Vai tas ir kaut kas jauns? Nē. Nav viegli pārslēgties uz māla segumu. It sevišķi, ja man bijusi draņķīga sezona uz cietā seguma. Joprojām esmu pasaules labāko divdesmitniekā. Jā, tuvāko nedēļu laikā būs jāaizstāv daudz punktu, taču tā nav problēma. Pērn Francijā uzvarēju divos turnīros dienvidos, kur vienmēr spēlēju labi,» apņēmīgi paziņojis Gulbis. Viņš uzsvēra, ka pirmajos treniņos ar zviedru speciālistu Tomasu Enkvistu sniegums bijis labs, taču spēļu laikā viņam vēl trūkstot pārliecības. Tā ir laba ziņa pēc tam, kad sezonas laikā Gulbis apgalvoja, ka treniņos viņš spēlējot vēl sliktāk nekā turnīros. Jācer, ka progresu drīzumā ieraudzīsim arī laukumā.
Nākamā pietura viņam pēc nedēļas Barselonā.