Domes ilggadējais priekšsēdētājs Jānis Pavlovičs (LSDSP) ir drošs, ka tas, vai valdīs arī turpmāk, atkarīgs tikai no paša vēlēšanās, vai veselība ļaus. Arī runājot ar domes opozicionāriem, rodas iespaids, ka revolūcijai nobrieduši viņi nav, tāpēc vara un Pavlovičs, visticamāk, būs sinonīmi arī turpmākos četrus gadus.
Bloķenes un barakas
Vizma, kura Olainē dzīvojusi agrā jaunībā, atminas, ka sešdesmitajos gados pilsēta tika celta ar lielu steigu: «Tur bija tikai cietums, dažas baraku tipa mājas un kinoteātris ar eļļainu grīdu. Padomju propagandisti mums mēdza teikt, ka Olaine būs ļoti skaista un uz Rīgu varēs aizbraukt pa kanālu ar kuģīti.»
Tomēr mūsdienās par skaistu Olaini nosaukt var tikai ienācējs ar labu iztēli. Kaut, iebraucot pilsētā, pirmā skatam paveras svaigi izremontēta skola, kurai blakus spīd un laistās arī nesen celts stadions, turpat arī sākas drūmu blokmāju rinda. Arī virs domes bloķenes ieejas uzslietais milzīgais Olaines 45. jubilejas plakāts kopiespaidu nemaina.
Atšķirībā no citiem Pierīgas novadiem Olaine nav kļuvusi par populāru vietu, kur Latvijas turīgajai vidusšķirai celt savas villas. Un vietējos Olaines tēls kā strādnieku, nevis biezo pilsēta apmierina. Izstrādājot novada attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, ideja par «guļamrajonu» olainiešiem nešķita saistoša, tā vietā viņi atbalstīja rūpniecības attīstību.
Tomēr gaiss pilsētā nav neko smacīgāks kā Rīgā. Arī graustus vai piedrazojumu nemana. Citur novadā gan situācija esot sliktāka, jo padomju laikā te sacelti 45 dārziņu kooperatīvi, kuru infrastruktūras sakopšana joprojām klibojot. Mērs J. Pavlovičs atzīst, ka problēmas esot, sevišķi Jāņupes ciemata purvainajā rajonā, kas nemaz nerobežojas ar pārējo novadu, - ne ģimenes ārsta praksi uz turieni aizdabūt, ne bankas, tikai daži veikali ir. Pašvaldība no turienes organizē autobusu uz pilsētu, ziemā tīra sniegu no ceļiem, tagad kooperatīvi sākuši arī uz Eiropas projektiem pieteikties. Viņš gan atzīst, ka gaužas asaras neraudātu, ja šo novada daļu atdotu kādam citam, bet iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka priekšroka ir piederībai Olainei.
Pilsētas ielās bedres nemana, turpat otrpus blokmāju rindai slejas šovasar pabeigtā estrāde. Olainē esot arī peldbaseins, tenisa korti, hokeja laukums, āra trenažieri, veloceliņi - nav maz pilsētai ar 12 000 iedzīvotāju.
«Pašvaldības meitenes ir malači. Ministrijās brīnās, kur tik labi māk Eiropas projektus rakstīt,» saka uzņēmējs, kādreizējais domes deputāts no valdošās LSDSP saraksta Māris Lamberts, kuram pašvaldības iepirkumos itin bieži atlec labums.
Kad par to pašu jautājam domes aktīvākajam opozicionāram Andrim Tolmačevam (PCTVL), viņš izklāsta citu versiju: «Valdošā partija ļoti gudri pirms katrām vēlēšanām dod kādu «dāvanu» iedzīvotājiem, lai viņi neaizmirst, cik viņiem laba pašvaldība. Pirms pēdējām bija stadions un baseins. Tagad ir estrāde un labiekārtots mežaparks.»
Mūžīgais strādnieks
Desmitgadē, kopš J. Pavlovičs vada pilsētu, viņš ir gana pieņēmies turībā, lai strādnieka definīcijai vairs īpaši neatbilstu, tomēr - kā startējis no LSDSP saraksta, tā startē joprojām. Mērs apgalvo, ka sociāldemokrātu idejas viņam tuvas, un nav lieki skubināms uzskaitīt savus labos darbus, piemēram, Olainē nav rindu uz bērnudārziem. Kaut šobrīd LSDSP ir «tikai» astoņas no 17 deputātu vietām, J. Pavlovičs plāno nākamajās vēlēšanās atgūt absolūto vairākumu.
No sarunām ar domes opozicionāriem rodas iespaids, ka šis plāns nav nereāls. Piemēram, opozīcijā esošās A8 partijas saraksta līderis Māris Vanags, šķiet, zaudējis teju jelkādu interesi par darbu pašvaldībā un, kā pats atzīst, tagad kandidēšot, lai varētu «izdzīt cauri» ceļa būves projektu, kas Olainei dos jaunu savienojumu ar šoseju. «Droši vien citur ir ļaunāk. Mērs jau nav slikts puika,» viņš nosaka.
Viena partija gan uz vēlēšanām Olainē ir tapusi. Agrākais LPP/LC atbalstītājs Andrejs Artjomovs nupat dibinājis partiju Sadarbība, kas startēšot arī citās Pierīgas pašvaldībās. Uzņēmējs, kurš biznesu sācis 80. gados, šujot džinsus un siltās jakas, sūrojas: «Trīs gadus uz stendiem bija sludinājumi, ka nodrošinu bezmaksas konsultācijas iedzīvotājiem, tagad tos norāvuši!» Tas esot «pirmais vēlēšanu signāls». Pagājušo Saeimas vēlēšanu dienā internetā izplatītās ziņas par balsu pirkšanu Olainē A. Artjomovs dēvē par provokāciju pret sevi un aģentūru LETA un portālu Delfi par tām iesūdzējis tiesā.
Olaines Karabaha
Kaut Olainē ir vairāk cittautiešu nekā latviešu, «nacionālais jautājums» nav topā, piemēram, valodu referendumā olainieši nobalsoja pret krievu valodu. Arī tradicionālās minoritāšu partijas SC un PCTVL domē maz pārstāvētas.
Pēc vietējo teiktā, te esot arī aktīva armēņu kopiena, tādēļ nav pārsteigums, ka viens no pilsētas galvenajiem izklaides centriem ir armēņu restorāns Arcah, kurā var gan smalki pavakariņot, gan padejot un uzspēlēt biljardu. Tā saimnieks, no Kalnu Karabahas emigrējušais Vladimirs Airapetjans saka, ka nacionālā naida pilsētā neesot. Viņš gan pret žurnālistiem izturas piesardzīgi - pusotru stundu garās sarunas laikā vairāk uzzinām par Armēnijas ārpolitiku, nekā par Olaini, kur viņš dzīvo jau teju 20 gadu. Armēņu diasporai piederot arī vietējais tirgus un picērija.
Siltās vietiņas
Pat ja vēlēšanas neko Olainē nemainīs, pārmaiņas varētu ienest VARAM ministrijas iecere aizliegt pašvaldību deputātiem savienot amatus ar darbu izpildvarā. «Kāpēc mums īsti nav opozīcijas? Mērs mums tādā labā izpratnē «nopērk» cilvēkus. Pie mums lielākā daļa deputātu ir pašvaldības struktūru, skolu vadītāji. Ja cilvēks ir atkarīgs, viņš pārvēršas no opozicionāra - ja ne par atbalstītāju, tad vismaz klusētāju,» saka A. Tolmačevs. Visai līdzīga atziņa ir arī M. Vanagam: «Ēd budžetu, kā paši saplānojuši, un neko negrib mainīt. Tur ielauzties ir, kā ielauzties Saules republikā, kur visi ir apmierināti.» J. Pavlovičs gan apgalvo, ka VARAM ieceri atbalstot.
Kopumā rodas iespaids - ja opozicionāri negaidīti nekļūs īpaši aktīvi, Olaines dzīvē lielu pārmaiņu nebūs, jo diez vai pēc tām kaist tie, kuri vēlēšanās balso.