Latvija - Īslande - Vācija
«Sajūtas būs ļoti savādas - klausīties Latvijas himnu, stāvot kopā ar citu komandu. Pats esmu spēlējis Latvijas izlasē, arī himnu dziedājis,» drīz pēc ielidošanas Latvijā Dienai izjūtās dalījās 30 gadu vecais sportists. «Šoreiz nedziedāšu, taču tā tik un tā skanēs manā dvēselē.» Latvijas handbola audzēknis jau 18 gadu vecumā pārcēlās uz Īslandi. Tur strādāja, trenējās un spēlēja vienā no šīs valsts vadošajiem klubiem Grotta KR, bet pērn pat tika atzīts par šīs valsts labāko sportistu. Īslandē Pētersons apprecējās un 2004. gadā kļuva par šīs valsts pilsoni, bet spēlētāja karjeru tālāk veidoja vienā no pasaules spēcīgākajiem čempionātiem Vācijas bundeslīgā. Šo sezonu Aleksandrs aizvadīja Berlīnes Fuchse sastāvā. «Esmu ļoti apmierināts ar sezonu klubā, jo negaidīti labi spēlējām Čempionu līgā, pārsteidzot visu Vāciju. Arī Īslandes izlase šogad labi nospēlēja pasaules čempionātā. Pats gan dažādu mikrotraumu dēļ nebiju pilnvērtīgs palīgs, tomēr prieks par komandu, kas izcīnīja trešo vietu,» Pētersons sezonu vērtē ar pamatīgu plusa zīmi. Viņš pats bija viens no vadošajiem «salinieku» spēlētājiem 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs, izcīnot sudraba godalgas.
Laukumā atlaides nedos
2012. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā gan īslandiešiem tik labi nesokas. Divas kārtas pirms beigām komanda vairs nevar atļauties zaudēt, ja cer spēlēt finālturnīrā. «Šāda situācija radās, jo zaudējām Austrijai. Tomēr kopumā nemaz nav tik sarežģīti, jo viss ir pašu rokās - jāuzvar Latvija un pēc tam pēdējā kārtā arī Austrija. Citas izejas nav,» norādīja Pētersons. Viņš atzīst, ka Dobelē handbolu spēlējis tikai vecajā zālē, bet trešdien Latvijas izlases spēlētājiem atlaides tik un tā nedos. «Spēle ir spēle. Tiesa, būs ļoti interesanti, jo spēlēju vienā malā ar Arnoldu Straumi, kurš ir viens no maniem labākajiem draugiem. Pat nezinu, kā pret viņu cīnīties - viņš zina, ko es varu, bet es zinu, ko var viņš,» tiek pieteikta intriģējoša divcīņa.
Pētersons savainojuma dēļ oktobrī abu valstsvienību pirmā riņķa spēli vēroja no malas. Toreiz Latvijas komanda sīvi spēkojās ar mājiniekiem, galotnē zaudējot ar 26:28. «Latvijas komanda kļuvusi vēl spēcīgāka. Tās sastāvā atgriezušies Krištopāns un Veršakovs, kuri ir ļoti nozīmīgi spēlētāji. Latvijas lielākais trumpis ir puišu milzīgā vēlme parādīt, ko viņi spēj, turklāt uz priekšu dzīs arī publika,» Pētersons trešdien Dobelē prognozē sīkstu pretestību.