Kādi ir novērojumi, ikdienā vadot vairākus veselīga uztura restorānus, - kādas šobrīd ir ēšanas paradumu aktuālās tendences?
Mūsu restorānu klientu vidū mazāk nekā 10 procentu varētu būt svaigēdāji un vegāni, bet tas, ko esmu novērojis, ka pēdējos gados aizvien vairāk cilvēku izvēlas lielāko daļu maltīšu ēst veģetāri un tikai reizumis lietot arī dzīvnieku valsts produktus. Angļu valodā tam ir radīts pat īpašs vārds «fleksitārieši» (angļu valodas vārds flexitarian) jeb elastīgie veģetārieši, kas līdz pāris reizēm nedēļā apēd kaut ko no dzīvnieku valsts produktiem, tomēr ikdienā šos produktus neizvēlas. Pētījumi rāda, piemēram, ka Lielbritānijā tādi ir aptuveni 40 procenti cilvēku. Arī Latvijā, spriežot pēc mūsu klientiem, šādu cilvēku kļūst arvien vairāk.
Kā tu skaidrotu - kāpēc ir tik strauji augoša tendence uzturā lietot pēc iespējas mazāk vai nelietot nemaz dzīvnieku valsts produktus?
Varu teikt, ka ēdināšanas sektors šobrīd visā pasaulē, tostarp Latvijā, piedzīvo patiešām lielas pārmaiņas. Pirmkārt, cilvēki ir daudz vairāk sākuši domāt paši par savas dzīves kvalitāti un veselību ilgtermiņā. Ir pierādīts, ka, lietojot veģetāru uzturu, mazinās iespēja slimot ar cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām un lieko svaru. Arī jaunākās pasaules zinātnieku rekomendācijas norāda, ka dzīvnieku valsts produktus nevajadzētu lietot katru dienu un galvenās ēdiena grupas ir dabīgi augu valsts produkti. Otrs iemesls noteikti ir strauji augošās rūpes par ekoloģiju. Cilvēki aizvien vairāk domā, kā mazināt globālo sasilšanu. Šeit jāņem vērā, ka gaļas sektors ir viens no lielākajiem izmešu avotiem.
Tevi pašu laikam nevar pieskaitīt pie svaigēdājiem...
Jā, jau 15 gadu es pats uzturā pārsvarā lietoju tikai augu valsts produktus. Daudz lietoju svaigus produktus, tomēr neiztieku arī bez termiski apstrādātas pārtikas, tādēļ sevi par svaigēdāju nekad neesmu saucis. Šo gadu laikā esmu pārliecinājies, cik augu valsts produkti ir bagāti ar vitamīniem, šķiedrvielām un antioksidantiem, kas stiprina imunitāti un palīdz cīnīties ar dažādiem vīrusiem. Es tikpat kā neslimoju, un pat, ja ziemas sezonā saķeru iesnas, tās vieglā formā ilgst tikai pāris dienu. Tā ir liela atšķirība salīdzinājumā ar to, kā bija tad, kad vēl uzturā lietoju arī dzīvnieku valsts un piena produktus.
Tomēr pastāv dažādi mīti - viens no tiem, ka, uzturā nelietojot kādus konkrētus produktus, mēs neuzņemam visu sev nepieciešamo. Kā tu to atspēkotu?
Populārākie vārdi, kas šajā gadījumā tiek piesaukti, ir olbaltumvielas, proteīni un dzelzs. Pētījumi parāda, ka nav lielas atšķirības starp veģetāriešiem, vegāniem un visēdājiem. Mūsdienās dzelzs trūkst kā vieniem, tā otriem. Veģetārā un vegānā diētā pārsvarā trūkst B12 vitamīna. Tā ir vienīgā uzturviela, ko lietoju kā uztura bagātinātāju. Toties olbaltumvielu trūkums, manuprāt, ir liels mīts - arī vegāni un veģetārieši uzņem pietiekami daudz olbaltumvielu, kas ir zaļumos, pupās, lēcās un citos produktos.
Vēl viens mīts - nelietojot uzturā dzīvnieku valsts produktus, nevar regulāri un profesionāli nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, jo fiziski nepietiks spēka. Vai esi to izjutis?
Pavisam noteikti nē. Pats regulāri nodarbojos ar sportu un nekad neesmu izjutis kaut kā trūkumu. Ja paskatāmies pasaules kontekstā, ir daudz profesionālu sportistu, kas ir veģetārieši, vegāni vai pat svaigēdāji. Piemēram, leģendārais ultramaratonists, ASV skrējējs Skots Jureks, kas ir viens no pasaulē pazīstamākajiem skrējējiem un rekordu ieguvējiem, ir vegāns. Skriešanas vidē veģetārisms un vegānisms ir populārs - daudzi sportisti izvēlas šādus uztura paradumus.
Lielai daļai sabiedrības ir uzskats, ka ēst veselīgi ir daudz dārgāk.
Domāju, ka jāskatās kopējā aina - ēdot neveselīgi vai pārmērīgi lietojot dzīvnieku valsts produktus, ir iespēja, ka cilvēka veselības stāvoklis būs daudz sliktāks, kas pēc tam rezultēsies slimībās un sekojošās medicīnas izmaksās, zaudētā produktivitātē. Ir zināms, ka veģetārā diētā dažādi saslimšanu riski mazinās. Tas nenozīmē, ka tie izzūd, jo daudzas lietas ietekmē mūsu dzīvesveids kopumā, bet tie ir mazāki. Tāpat augu valsts olbaltumvielas, kas ir, piemēram, pupās, ir lētākas nekā dzīvnieku valsts olbaltumvielas.
Ar ko cilvēkam būtu jāsāk, ja viņš ir nolēmis mainīt savus uztura paradumus un lietot uzturā, piemēram, mazāk dzīvnieku valsts produktu?
Pirmais, ko ieteiktu, - uzturā lietot īstus un nerafinētus produktus, kas nozīmē - atteikties no baltiem miltiem, cukura un dažādiem pusfabrikātiem. Pēc iespējas vairāk uzturā ieteiktu lietot termiski neapstrādātus augu valsts produktus, rītu iesākt ar kādu zaļo kokteili, kas šobrīd ir ļoti iecienīti.