ES valstis, kas cieš no finanšu krīzes, nolēma uz pusi samazināt algu celšanas apmēru, kā argumentu minot apstākli, ka eirokrātu atalgojuma aprēķināšanā būtu jāņem vērā ekonomikas lejupslīdes ietekme. Tomēr Eiropas tiesa trešdien lēma par labu EK un norādīja, ka ES valstu valdības ir pārsniegušas savas pilnvaras un tām ir jāpakļaujas noteikumiem, kas regulē eirokrātu algu aprēķināšanu.
Saskaņā ar ES darbinieku atalgojuma sistēmu algas palielinājums pienākas 46 tūkstošiem bloka institūcijās nodarbināto, kuru atalgojums svārstās no 2200 līdz 17 000 eiro (no 1550 līdz 12 000 latu) mēnesī.
Divpadsmit ES valstis pērnā gada decembra vidū bloķēja EK priekšlikumu paaugstināt eirokrātu algas par 3,7%. Lielākos iebildumus šajā ziņā pauda Latvijas, Polijas, Vācijas un Lielbritānijas pārstāvji un norādīja, ka ir nepieņemami celt ES ierēdņu algas pašreizējās krīzes laikā, kad daudzās bloka valstīs no nodokļu maksātāju naudas apmaksāto darbinieku atalgojums ir iesaldēts vai pat samazināts. EK tiesā vērsās gada sākumā.
Algu dēļ Briselē divas reizes noticis ES Padomes darbinieku streiks, savukārt Eiropas Parlamenta darbinieku arodbiedrības draudēja ar streiku.
Līdzīgā lietā 1973. gadā tiesa lēma par labu Komisijai.