Viens no būtiskākajiem ziņojuma secinājumiem - Latvijā ir nepieļaujami liels nodokļu slogs zemu atalgotam darbaspēkam. Sekas ir ne tikai izteikti nevienlīdzīga sabiedrība, bet arī plaša ēnu ekonomika mazatalgotajā sektorā. OECD ieteikums ir zemu atalgotā darbaspēka nodokļu slogu būtiski samazināt, to kompensējot ar vides un nekustamā īpašuma nodokļu paaugstinājumu. Ziņojuma autori uzskata, ka Latvijai ir arī visas iespējas kā ieņēmumu avotu izmantot akcīzes nodokli degvielai, kurš pašlaik ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Tāpat OECD uzsver, ka Latvijai jāpieliek visas pūles, lai mazinātu ēnu ekonomiku.
Jāpiebilst, ka OECD rekomendācijas Latvijai nav ar tādu juridisko spēku, kā, piemēram, ES direktīvas, par kuru neieviešanu var draudēt soda sankcijas. Kā skaidro Ekonomikas ministrija, «par ziņojumā minēto rekomendāciju izpildi Latvijai būs jāatskaitās pēc diviem gadiem OECD Ekonomikas attīstības un pārskatu komitejā. Sagatavotais pārskats par Latviju un rekomendācijas ir nozīmīgas Latvijas valdībai un politikas veidotājiem, jo tas ir neatkarīgs vērtējums par mūsu valsts ekonomisko attīstību. Vienlaikus tās nav izšķirošas pie Latvijas iestāšanās procesa OECD».
Prioritāte - mazatalgoti strādājošie
Par darbaspēka nodokļu mazināšanas nepieciešamību zemu atalgotam darbaspēkam iestājas gan valdība, gan sociālie partneri - darba devēji un arodbiedrības, kā arī ekonomikas eksperti. Taču ieteikumi par to, kādā veidā to vislabāk izdarīt, gan ir atšķirīgi. Valdība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Dienas aptaujātie ekonomikas eksperti par pašu būtiskāko instrumentu min ar nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšanu, atzīstot, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) mazināšana nav uzskatāma par prioritāru, turpretim Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kategoriski uzstāj tieši uz IIN pazemināšanu, kas vislielāko efektu gan dod lielo algu saņēmējiem, nevis mazatalgotiem iedzīvotājiem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība), taujāts par OECD ieteikumu izpildi, norāda: «Ar 2016. gadu plānots ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu, paaugstinot to mazo algu saņēmējiem, vidējo algu saņēmējiem saglabājot tuvu esošajam apmēram, savukārt algām, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī, neapliekamo minimumu vispār nepiemērojot. Vienlaikus plānots arī paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu, izvērtējot iespēju piemērot lielākus atvieglojumus par otro un katru nākamo bērnu ģimenē.»
Savukārt attiecībā par OECD ieteikumiem palielināt vides un nekustamā īpašuma nodokļus J. Reirs uzsver, ka šī valdība neplāno nekādu nodokļu paaugstināšanu. Šī Latvijas nostāja pausta arī sarunās ar OECD, uzsverot, ka prioritāra ir nodokļu iekasēšanas uzlabošana un ēnu ekonomikas apkarošana.
Svarīgākais - neapliekamais minimums
LTRK nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune arī piekrīt nepieciešamībai paaugstināt ar nodokli neapliekamo minimumu, tomēr uzsver: «Nav pieļaujama atkāpšanās no uzņēmējiem dotajiem politiķu solījumiem, kas attiecībā uz IIN nostiprināti arī likumā.» L. Caune arī bilst, ka «prioritātei jābūt ēnu ekonomikas apkarošanai, piespiežot nodokļus maksāt arī nelegālajiem darboņiem, nevis godīgo nodokļu maksātāju aplikšanai ar arvien augstākām nodokļu likmēm».
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzsver, ka absolūta prioritāte ir neapliekamā minimuma paaugstināšana. «Ja salīdzinām Latvijā pastāvošo neto minimālās algas līmeni ar kaimiņvalstīm, tad mums minimālā alga uz rokas ir par 13,5% zemāka nekā Lietuvā un par 18,5% zemāka nekā Igaunijā. Tāpat mūsu neapliekamais minimums ir 14,5 reizes zemāks nekā Lielbritānijā, bet minimālā alga - četras reizes zemāka. Mēs arī atbalstām diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu, taču tikai ar noteikumu, ka mazāk atalgotajiem darbiniekiem tas tiek paaugstināts straujāk.»
E. Baldzēns arī atzīst, ka ir visai piesardzīgs pret OECD ieteikumu paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli un akcīzes nodokli degvielai. «Neesmu pret lielāku nodokli ekskluzīviem īpašumiem, taču jāraugās, lai paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis «netrāpa» cilvēkiem ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Šā brīža reālā situācija ir tāda, ka ekskluzīvo īpašumu īpašnieki labi zina, kā piemērot likumā noteiktās nodokļu atlaides, un maksā teju tikpat, cik cilvēki ar daudz pieticīgākiem īpašumiem. Jebkurā gadījumā, apsverot kāda nodokļa paaugstināšanu, ir jāraugās, lai tas būtiski nesamazina zemu un vidēji atalgoto cilvēku neto ienākumus.» E. Baldzēns norāda, ka nodokļu paaugstināšana varētu būt piemērojama ienākumiem no kapitāla, kas pašlaik ir taksēti daudz pieticīgāk nekā ienākumi no darba.
Par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, nevis IIN mazināšanu iestājas arī revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmuma KPMG nodokļu konsultante Gunta Kauliņa, kura uzsver: «Lai mazinātu nevienlīdzību un nodokļu slogu zemu atalgotam darbaspēkam, kas ir ap 40%, kamēr vidēji OECD valstīs tie ir 30%, vislielāko efektu dotu tieši neapliekamā minimuma paaugstināšana.» IIN mazināšanu eksperte neuzskata par šā brīža galveno prioritāti, jo tā vislielāko labumu dod tieši cilvēkiem ar salīdzinoši augstiem ienākumiem. Būtībā - jo augstāki ienākumi, jo lielāks ieguvums no IIN mazināšanas. G. Kauliņa, tāpat kā finanšu ministrs J. Reirs, atzīst, ka darbaspēka nodokļu samazināšana būtu kompensējama ar ēnu ekonomikas apkarošanu, nevis citu nodokļu paaugstināšanu.