Skaudri laimīgs stāsts
Baibas stāsts, no vienas puses, ir skaudrs, no otras - laimīgs. Diena viņu satiek Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kurā savulaik viņa ar meitiņu pavadījusi ilgu laiku. Jau pati grūtniecība sievietei bijusi smaga - ar dažādām iepriekš neparedzamām komplikācijām. Viņa gaidīja dvīņus un no 24. grūtniecības nedēļas atradās slimnīcā. Vienīgais, ko Baiba zināja, - bērni var piedzimt jebkurā brīdī. Diemžēl - jo agrāk bērns nāk pasaulē, jo mazākas ir izredzes, ka viņš spēs izdzīvot. Baiba atceras, ka šis laiks bijis īpaši smags - no vienas puses, ir apziņa, ka neko daudz pati izdarīt nespēj, tajā pašā laikā tas mazumiņš, ko viņa var izdarīt, ir ļoti svarīgs bērna attīstībai. Attiecīgi - ja mamma būs mierīga, līdzsvarota, ja neraudās, arī bērnam būs lielākas iespējas mierīgi turpināt pieņemties svarā un harmoniski attīstīties. Taču būt mierīgai brīdī, kad trūkst informācijas un ir tikai bailes, ir grūti. Baiba atceras, ka vienkārši gulēja un gaidīja, bet, ko gaidīja, nezināja. Viņa nezināja, vai dzemdēs pati vai tiks veikts ķeizargrieziens, nezināja, vai bērni izdzīvos un ar kādām veselības problēmām būs jārēķinās. Protams, to ārsti pateikt nevarēja, taču trūka informācijas arī par to, ka tik agri piedzimuši bērni vispār izdzīvo un spēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Trūka kāda, kurš palīdzētu emocionāli.
Baiba slimnīcā, nosacīti cīnoties par katru dienu, nogulēja sešas nedēļas. Kad dvīņi piedzima, viņa kļuva par laimīgāko mammu. Pēc izskata tādi paši kā jebkurš jaundzimušais, tikai ļoti maziņi, trausli un īpaši. Diemžēl pēc astoņām dienām puisītis cīņu zaudēja. Tas licis aptvert riskus, ar ko saskaras priekšlaikus dzimušie bērni. Toreiz, kad bērni bija piedzimuši, Baibai licies, ka smagākais nu aiz muguras, tomēr sācies tikai nākamais posms ar saviem pārbaudījumiem. Sieviete atceras, ka nemitīgi bija bail un, izrakstoties no slimnīcas, zaudēta arī drošā ārstu aizmugure. Pat stabilizējoties bērna veselības stāvoklim, nav iespējams pateikt, ar kādām veselības problēmām nāksies saskarties. Daudzas lietas var pateikt vien pēc gada vai pat diviem. Vēl tagad viņa meitu cenšas no visa pasargāt, varbūt dažreiz pat par daudz. Īpaši laimīga Baiba jūtas par katru meitas sasniegumu.
Palīdzēt citiem
Pieredzētais Baibai bijis smaga mācību stunda, taču tas dāvājis arī iespēju novērtēt to, kas ir. Turklāt gūta iedvesma palīdzēt ģimenēm, kuras nonākušas līdzīgā situācijā. Tieši informācijas vakuums bijis iemesls, kāpēc nesen iznākusi Latvijā pirmā grāmata par priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpi Es piedzimu agrāk, kuras līdzautore ir Baiba Lāce. Tas ir viņas mēģinājums mainīt situāciju. Bērnu slimnīcā izveidota speciāla programma Drošais apmetnis jeb, kā to dēvē starptautiski, Follow up, kura jau darbojas pilotprojekta režīmā. Atlicis to ieviest pastāvīgā režīmā un iegādāties nepieciešamo aprīkojumu, tāpēc sākta ziedojumu kampaņa. Programmu ieviešot, priekšlaikus dzimušajiem bērniem būtu iespējams nodrošināt nepieciešamo medicīnisko aprūpi līdz divu gadu vecumam.
Kā Dienai stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neonatoloģijas klīnikas vadītāja docente Daiga Kviļūna, lielākā daļa priekšlaikus dzimušo bērnu slimnīcā nonāk caur intensīvās terapijas nodaļu, kur vidēji pavada pusotru divus mēnešus. Pēc tam, kad var teikt, ka smagākais jau ir aiz muguras, māmiņa ar bērnu vēl noteiktu laiku uzturas slimnīcā. Šie bērni savā ziņā ir spiesti visu apgūt ātrāk - elpot, ēst, augt -, uzsver ārste. Ja viss norit veiksmīgi, bērns gada vecumā neatšķiras no tiem, kas dzimuši laikā. Diemžēl ne vienmēr viss atrisinās veiksmīgi. Tāpēc īpaši svarīgi ir sekot līdzi bērna attīstībai arī pēc izrakstīšanās no slimnīcas. Ārstiem ir jābūt iespējai laikus pamanīt veselības problēmas, novērtēt un plānot nākamos ārstniecības, aprūpes pasākumus, uzsver D. Kviļūna.
Lai programmu veiksmīgi ieviestu, nepieciešami 60 000 eiro, no tiem sabiedrība ir saziedojusi 11 000 eiro, Dienai stāsta Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. Tas nozīmē, ka jau tagad var spert nākamos soļus. Arī no Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta (NVD) puses saņemti signāli, ka nākamgad, kad programma būs ieviesta, valsts to ģimenēm varētu apmaksāt. NVD pārstāve Evija Štālberga Dienai apstiprināja, ka nākamnedēļ sabiedriskajai apspriedei tiks nodoti grozījumi noteikumos, lai tas nākotnē būtu iespējams.