Tās ir visu veidu vīrusu infekcijas augšējos elpceļos, ar kurām risks saslimt diemžēl ir neizbēgams.
Ieelpojam un apēdam
Slimības izplatās gaisa pilienu ceļā, un cilvēki, kuri dodas uz darbu, veikalu, brauc sabiedriskajā transportā, apmeklē pasākumus, ir neaizsargāti. Ja kāds slimais mums līdzās nošķaudās vai noklepojas, mēs ieelpojam slimības izraisītāju, vai tas nosēžas uz virsmas - un mēs to iebāžam mutē ar pārtiku. Visgrūtāk ir pasargāt bērnus, jo mēs paši vēl atceramies, ka pirms katras ēdienreizes jāmazgā rokas, bet mazos novaktēt ir gandrīz neiespējami - viņi tik un tā pamanās iebāzt pirkstus mutē vai degunā.
Ar ārstiem piemītošo mazliet melno humoru dakteris Peksis piebilst, ka vislabākā profilakse šajā laikā būtu slēgt visu - skolas, bērnudārzus, lielveikalus un sabiedrisko transportu, jo tā mēs maksimāli samazinātu iespējamos kontaktus ar saslimušajiem. Taču, tā kā tas nav iespējams, katram par sevi jārūpējas pašam. «Ja runājam par profilaksi, regulāra telpu vēdināšana un roku mazgāšana nav tikai tukšas runas. Gan pieaugušajiem, gan bērniem noderēs arī regulāra deguna skalošana ar jūras vai sāls ūdeni. Nav nekāds brīnumlīdzeklis, taču tas ir tāpat, kā mazgāt rokas vai nomazgāties pašam. Mēs vienkārši izmazgājam vīrusus no deguna, pirms vēl esam saslimuši,» stāsta augumā raženais vīrs, kuram darbadiena saplānota pa minūtēm, jo pacientu netrūkst. Dakteris Peksis profilaksei iesaka lietot arī pretvīrusu deguna ziedi - lai pasargātu sevi, ieziest to degunā pirms iziešanas no mājas. «Var cerēt, ka tas mazinās saslimšanas risku, taču ir skaidrs, ka ikdienas steigā mums nav laika par šīm lietām padomāt. Tāpēc attopamies, kad esam jau kaut ko saķēruši,» secina ārsts. Peksis atgādina, ka ilgstoša un bieža deguna pilienu lietošana var radīt atkarību un pacients agrāk vai vēlāk nonāk operāciju zālē, jo pats vairs nespēj normāli elpot.
Organisms cīnās pats
Jautāju baltajā virsvalkā tērptajam dakterim, ko speciālisti saka par nereti dzirdēto teicienu, ka iesnas neārstētas pāriet nedēļas laikā, bet ārstētas - septiņās dienās. Kaspars Peksis atzīst, ka daļa taisnības teiktajā ir. Vīrusu infekcijas - iesnas, balss aizsmakums - parasti ilgst no septiņām līdz desmit vai nedaudz vairāk dienām. Pat neko nedarot, var cerēt, ka slimība pāries, jo organisms cīnās ar vīrusa infekciju. Raksturīgi, ka vissliktāk parasti cilvēks jūtas pirmajā dienā un tad otrajā, trešajā dienā pamazām pašsajūta uzlabojas. Taču svarīgi šajā laikā maksimāli samazināt kontaktus ar apkārtējiem un vīrusa infekciju mājās izgulēt. «Bet kā tu teiksi priekšniekam, ka pagulēsi mājās, ja tev ir tikai kaut kādas štrunta iesnas? Jāiet taču uz darbu. Bērniem - uz skolu, dārziņu. Sociālie apstākļi neļauj arī to bērnu ilgāk paturēt mājās, temperatūras nav, prom uz bērnudārzu, un sākas atkal viss no gala,» skarbo realitāti iezīmē ārsts.
Tikai mazina ciešanas
Šādās situācijā visbiežāk saslimušais aizskrien uz aptieku, nopērk kādu pulverīti, vakarā iedzer un nākamajā dienā ir uz kājām. «Lai man piedod farmācijas nozares pārstāvji, bet visas tās brīnumu lietas, ko sola televīzijas reklāmās, nav nekas. Jā, tas brīnumpulverītis mazina saslimšanas simptomus jeb cilvēka ciešanas, bet vīrusa infekciju neārstē,» Kaspars Peksis neizslēdz tādu iespēju, taču uz pretiekaisuma līdzekļu lietošanu vīrusa infekciju gadījumā raugās skeptiski.
Tad jau drīzāk tautas medicīna: deguna sildīšana, kas gan iedarbīga var būt tikai iesnu sākumstadijā, - strutaina iekaisuma gadījumā sildīt nedrīkst -, kā arī zāļu tējas, kas, lietotas lielā daudzumā, palīdz no organisma izvadīt sliktās vielas, arī inhalācijas.
Bet vai tiešām, saķerot iesnas, var iztikt bez ārsta?
Kaspars Peksis saka: «Liela daļa cilvēku kādu sezonas vīrusa infekciju, iesnas saķer gandrīz katru gadu. Viņi jau zina, kas tai ir raksturīgs un kas visefektīvāk palīdz šādos gadījumos. Taču, ja saslimšana norit ne tā kā parasti, notiek kaut kas nesaprotams, jāmeklē speciālista palīdzība. Ārsta uzdevums ir saprast, kas ir tas neparastais, un nomierināt pacientu. Pie ārsta jāiet arī tad, kad it kā vienkārša vīrusa infekcija nepāriet pēc tām piecām septiņām dienām. Ūdeņainu iesnu vietā jau tek dzelteni vai zaļi strutaini puņķi, kas nepāriet. Parastu iesnu gadījumā ir spiedoša sajūta pieres vidū virs deguna. Savukārt, ja sācies deguna blakusdobumu iekaisums, jūtamas sāpes izteikti vienā vai otrā galvas pusē,» stāsta Kaspars Peksis.
Raksturojot savus pacientus un izvērtējot darbā gūto pieredzi, klīnikas Headline speciālists atklāj, ka plaši pieejamās informācijas dēļ arvien vairāk ir to cilvēku, kuri pie ārsta ierodas informēti par saslimšanu, tās norises gaitu un arī iespējamo ārstēšanu. Ar tādiem pacientiem esot vieglāk saprasties, atrast kopēju valodu un vienoties par ārstēšanu. Tomēr joprojām netrūkst cilvēku, kuri klīnikā nonāk ar pamatīgi ielaistām slimībām, un tādas situācijas iemesli ir gan nezināšana, gan vieglprātīga attieksme, gan arī naudas un iespēju trūkums.