Savs kandidāts varētu būt _Vienotībai_, par kuras līderi Solvitu Āboltiņu šajā kontekstā _Diena_ jau rakstīja. Un savs kandidāts varētu būt arī Zaļo un Zemnieku savienībai, kuras prezidenta amata pretendentu loks šonedēļ tika papildināts ar Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu no Vidzemes.
Ceturtdiena, 19. maijs, ir pirmā Valsts prezidenta kandidātu izvirzīšanas diena, taču tas, vai V. Zatlers būs vienīgais pretendents, visticamāk, kļūs zināms tikai 24. maija vakarā, kad beigsies to pieteikšana. Alternatīvas un iepriekš neatklātas personas parasti parādās pēdējā brīdī. Vienotības, Saskaņas centra, apvienības Par labu Latviju! un Visu Latvijai!-TB/LNNK frakciju pārstāvji apgalvoja, ka viņu kolēģi neplāno individuāli izvirzīt kādu kandidātu. Taču Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis to nevarēja solīt, jo katram deputātam ir tiesības pieteikt savu kandidātu, bet ZZS kā frakcija neplāno nevienu nominēt.
ZZS ir viena no divām frakcijām, kas, tāpat kā Saskaņas centrs, vēl neko nesola, ja neskaita tās nedaudzās ZZS balsis, kuru V. Zatleram varētu pietrūkt, ja par viņu patiešām nobalso visi Vienotības, PLL un VL-TB/LNNK deputāti. PLL frakcijas vadītājs Edgars Zalāns dienas pirmajā pusē nebija gatavs galvot par katra sava kolēģa godaprātu, bet par savas frakcijas vienotu balsojumu ir pārliecinātāks nekā par Vienotības - tā esot sašķelta apvienība, kurā esot cilvēki ar dažādām politiskajām interesēm, tāpēc viņš nespējot noticēt tās solījumiem. Pēcpusdienā jau LPP/LC priekšsēdis Ainārs Šlesers medijiem paziņoja, ka nevarēs balsot par V. Zatleru, kurš esot paudis atbalstu nepieciešamībai diskutēt par viendzimuma partnerattiecību legalizēšanu. Tas pastiprināja iespaidu par kādu, iespējams, slēptu vienošanos ievēlēt citu prezidentu. E. Zalāns gan Dienai uzsvēra, ka PLL frakcija ir pieņēmusi lēmumu izvirzīt V. Zatleru un viņš frakcijas vārdā kandidatūru iesniegs Saeimas prezidijā. A. Šleseram līdz 2. jūnijam ir laiks personiski noskaidrot prezidenta viedokli par šo jautājumu un pieņemt lēmumus, norādīja E. Zalāns.
Politiķu sarunās minēti vairāki amata pretendenti, kuru vidū trešdien tika nosaukts arī A. Bērziņš, kuru it kā esot noskatījis sadarbības partneris no Latvijai un Ventspilij! Aivars Lembergs. Uz jautājumu, vai viņš piekristu pretendēt uz augsto posteni, A. Bērziņš atbildēja: «Jāizvērtē tāda iespēja. Visas iespējas jāizvērtē.» Taujāts, vai šo domu deputāts dzird pirmo reizi, A. Bērziņš atbildēja: «Šodien - jā.» Viņš arī nevarēja pateikt, vai atbalstīs V. Zatleru. Intrigu turpināja uzturēt arī ZZS frakcijas vadītājs A. Brigmanis, kurš teica: «Kāpēc Andris Bērziņš nevarētu būt prezidents? Viņš ir godīgs cilvēks, balsojis 4. maijā par Latvijas neatkarību, bija mūsu kandidāts Rīgas mēra amatam. Ar ko viņš ir sliktāks par Zatleru?» Tiesa, dažādas ziņas medijiem nereti tiek izplatītas ar nolūku ietekmēt procesu un maldināt konkurentus vai sabiedrību.
Pēdējās dienās nevar nepamanīt valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas spilgto parādīšanos medijos, ko viņa skaidro ar gadskārtējo ziņojumu par Valsts kontroles finanšu revīzijas rezultātiem. Taču interneta portālu lasītāji bija pamanījuši arī pārmaiņas I. Sudrabas tēlā. Vaicāta, vai tas viņu nav pārsteidzis, I. Sudraba atbildēja, ka žurnālisti, kuri ar viņu tiekas regulāri, tik kardinālas pārmaiņas varbūt arī nekonstatēja, jo sadarbību ar citu frizieri viņa sākusi jau pērnajā rudenī. Līdz trešdienai I. Sudrabai neviens nebija piedāvājis kandidēt vēlēšanās. Viņa vēlreiz izteica nožēlu, ka, gaidot prezidenta vēlēšanas, nenotiek diskusija par Latvijas nākotni, mērķiem, sabiedrības konsolidāciju, kā arī par sabiedrības un varas tuvināšanos.