Kā uzsvēra ekonomikas eksperti Ģirts Rungainis, Vjačeslavs Dombrovskis, Edmunds Krastiņš un Olga Lielkalne, Latvijai ir risks iekļūt vidēju ienākumu līmeņa slazdā, nespējot dzīves līmeni pietiekami strauji tuvināt Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem.
Domnīcas Certus direktors un bijušais ekonomikas, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, «lai desmit gadu laikā sasniegtu 90% no ES vidējiem dzīves līmeņa rādītājiem, mūsu izaugsmei - iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam - jābūt ap 3,5%, bet ir tikai ap 2%. Tāpēc mums nepieciešami mikroekonomisti, kas iedziļinātos nozarēs, izvērtējot to attīstības potenciālu». Gan O. Lielkalne, gan V. Dombrovskis kā perspektīvāko Latvijas nozari minēja kokrūpniecību, uzsverot, ka otram Latvijas flagmanim - farmācijai - iestājusies stagnācija.
Savukārt investīciju baņķieris Ģirts Rungainis pauda viedokli, ka mežsaimniecība un lauksaimniecība, kurās ir liels skaits nodarbināto, vērtējamas kā dilstošas nozares. «Mēs nevaram attīstīt nozares, kuras dominēja XIX gadsimtā un XX gadsimta sākumā. Jādomā, kā attīstīt modernās XXI gadsimta industrijas - finanšu pakalpojumus, aviāciju, informācijas tehnoloģijas (IT). Finanšu pakalpojumi ir vienīgā industrija ar augstu pievienoto vērtību, kuru esam spējuši attīstīt 25 gados pēc neatkarības atgūšanas. Tāpēc arī tagad nevajadzētu finanšu nozarei novērsties no nerezidentu apkalpošanas, bet gan domāt, kā novērst ar to saistītos riskus.»
Arī V. Dombrovskis atzina finanšu pakalpojumu nozares potenciālu. «Ir jābūt sapņu nozarēm, kurās jaunieši gribētu strādāt, un tās nebūs nozares ar zemu pievienoto vērtību. Igaunijā šāda sapņu nozare ir IT, Latvijā varētu būt finanšu pakalpojumi.» Ģ. Rungainis arī uzsvēra, ka Latvijas lielākā problēma ir, ka «valdībai nav ekonomiskās politikas».