Strīdīgais apgabals
Aprīļa nogalē Beļģijā krita piektā valdība trīs gadu laikā. Pēdējās valdības vadītājam Īvam Letermem tā arī neizdevās atrisināt strīdu par ekskluzīvajām vēlēšanu tiesībām franciski runājošajiem iedzīvotājiem Briseles - Halles - Vilvurdas apgabalā, kas atrodas Flandrijas reģionā. Privilēģija dod iespēju šiem cilvēkiem balsot par franciski runājošo politiķu partijām. Valonijā dzīvojošajiem flāmiem līdzīgas tiesības nav paredzētas.
Šis jautājums kļuvis par strīdus iemeslu arī starp flāmu separātistu partiju Jauno flāmu alianse (NVA) un valoņu Sociālistu partiju (PS), kuras jūnijā notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva lielāko balsu skaitu un iesaistījušās valdības veidošanas sarunās.
NVA un citas flāmu partijas uzstāj, ka ir jāatceļ franciski runājošo vēlētāju privilēģijas, jo Brisele atrodoties «lingvistiskās robežas» flāmu pusē. Savukārt valoņu politiķi uzsver, ka 80% galvaspilsētas iedzīvotāju dzimtā valoda ir franču. Sarunu laikā viņi pieprasījuši novirzīt Briselei lielāku finansējumu no federālā budžeta un paplašināt Briseles reģiona robežas, lai to savienotu ar Valoniju.
Flāmu politiķi uzskata, ka nepieciešamas valsts politiskās sistēmas reformas, kas noteiktu lielāku abu valsts reģionu autonomiju. Bagātā Flandrijas reģiona iedzīvotāji ir neapmierināti, ka viņiem jādotē ekonomiski vājākais Valonijas reģions, kur dažos apgabalos bezdarba līmenis ir tuvu 20%, raksta The New York Times.
Beļģija pašlaik ir ES prezidējošā valsts un visi uzdevumi gulstas uz I. Letermes vadītās pagaidu valdības pleciem, tomēr pastāv bažas, ka jaunā valdība būtu pārāk nepieredzējusi, lai spētu to uzņemties.
Sadalīšana sarežģīta
Septembra sākumā, kad Beļģijas karalis Alberts II no koalīcijas veidošanas sarunu vadīšanas atcēla sociālistu līderi Elio Di Rupo, pagaidu valdības veselības ministre Lorete Onkelinksa brīdināja par valsts iespējamo sadalīšanos. «Cerēsim, ka tik tālu nenonāks, jo sadalīšanās gadījumā lielāko cenu maksās vājākais. No otras puses, mēs vairs ilgāk nevaram ignorēt lielas flāmu sabiedrības daļas vēlmi.»
Līdzīga politiskā krīze Beļģijā sākās pēc 2007. gadā notikušajām parlamenta vēlēšanām, kad koalīcijas veidošana ilga deviņus mēnešus. Arī toreiz izskanēja runas, ka valoņi un flāmi varētu iet katrs savu ceļu un Eiropā dzimtu jaunas valstis. Tomēr analītiķi uzskata, ka Beļģijas sadalīšana būtu pārāk sarežģīta, lai vispār būtu iespējama, jo neviena no pusēm nevēlēsies atteikties no iespējas paturēt Briseli.