Pētījums publiskots laikā, kad gan Lielbritānijas iekšpolitikā, gan tās komunikācijā ar citām Eiropas Savienības valstīm vienu no nozīmīgākajām vietām ieņem diskusijas par darbaspēka pārvietošanās brīvību ES.
Atbildot uz konservatīvo eiroskeptiķu pārmetumiem, ka Lielbritānijā ieceļojušie imigranti no citām ES valstīm ir «sociālo pabalstu tūristi», britu premjerministrs Deivids Kemerons ir solījis runāt par izmaiņām ES darbaspēka pārvietošanās brīvību politikā. Par to viņš jau izpelnījies Vācijas kancleres Angelas Merkeles brīdinājumu, ka Vācija nedomā atteikties no fundamentālām ES brīvībām. Savukārt, ja briti uz to uzstātu, tas drīzāk tuvinātu karalistes izstāšanos no ES. Par šādu A. Merkeles pozīciju ziņoja Der Spiegel.
Akadēmisko pētnieku aprēķini liecina, ka «veco 15» ES dalībvalstu pilsoņi, kuri strādāja Lielbritānijā, tās budžetā nodokļos samaksājuši par 64% vairāk nekā saņēmuši pabalstos. Savukārt nākamo 10 ES dalībvalstu grupas (pārsvarā Austrumeiropas valstis, kuru skaitā ir arī Polija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija un Lietuva) imigranti britu budžetā iemaksājuši par 12% vairāk nekā saņēmuši pabalstos.
UCL Migrācijas izpētes un analīzes centra direktors Kristians Dastmens intervijā FT Lielbritānijā notiekošās diskusijas par imigrantiem nodēvējis par «anekdotiski argumentētām»: «Protams, ir cilvēki, kas pārkāpj imigrācijas noteikumus, taču kopumā no Centrāleiropas un Austrumeiropas ieceļojušie dod skaidru ekonomisko labumu.»