Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Inovāciju ieviešana prasa lielus finanšu resursus

Mazumtirdzniecībā inovāciju ieviešana ir ļoti aktuāla, jo no tās atkarīga pakalpojuma sniegšanas efektivitāte. Taču tās arī prasa lielas investīcijas, kuras nereti nav pa spēkam mazajiem tirgotājiem, kuri ir vietējie uzņēmumi un neiekļaujas globālajās tirdzniecības ķēdēs, Dienai stāsta aptaujātie mazumtirgotāji.

Populārākās mazumtirdzniecības inovācijas ir atsevišķos veikalos sastopamie elektroniskie preču katalogi, pašapkalpošanās kases, kā arī ierīces, kurās, ievietojot savu klienta karti, var pārbaudīt personiskos aktuālos piedāvājumus, un bezkontakta lojalitātes kartes. Inovācija daudzu pircēju skatījumā ir arī interneta veikals, kuru gan paši mazumtirgotāji jau sen vairs neuzskata par īpašu jaunumu.

Pircējs centrā

Eiropas Komisijas ekspertu grupa, kas jau 2013. gadā izstrādāja ziņojumu par inovācijām mazumtirdzniecībā, tās definēja kā pasākumus, kas pircējiem maksimāli samazina visus šķēršļus iepirkšanās procesā, to padarot maksimāli ātru un ērtu. Ziņojumā teikts, ka mazumtirdzniecības inovāciju mērķis ir iepirkšanās procesu orientēt uz pircēju, tā sakot, pircēju «novietojot» centrā. Šādam redzējumam piekrīt arī Latvijas mazumtirgotāji, uzsverot, ka visu jauninājumu būtība ir atvieglot pircēju izvēli aizvien pieaugošajā preču klāstā, kā arī pēc iespējas samazināt iepirkšanās laiku.

Lielveikalu tīkla Rimi Baltic mazumtirdzniecības biznesa attīstības direktore Gundega Martinsone stāsta, ka būtisks jaunievedums pircēju ērtībām, kas ļauj mazāk laika pavadīt veikalā, ir pašapkalpošanās kases. Pašlaik tādas ir pieejamas desmit Rīgas veikalos un vienā veikalā Ādažos. G. Martinsone gan sola, ka jau tuvā nākotnē tādu veikalu, kuros ir šādas kases, skaits varētu pieaugt. Pašapkalpošanās kases ir būtiskas ne tikai pircēju ērtībām, bet arī samazina pieprasījumu pēc darbaspēka, kura, piemēram, Rīgā akūti trūkst.

Līdztekus pašapkalpošanās kasēm, kurās var norēķināties tikai ar maksājumu kartēm, vairākos Rimi veikalos ieviestas tā dēvētās ātrās kases, kas domātas topošajām māmiņām, vecākiem ar bērniem, invalīdiem, kā arī pircējiem ar pirkumiem līdz piecām precēm. Lai samazinātu norēķināšanās laiku, Rimi veikalos no šā gada iespējams iegādāties bezkontakta lojalitātes kartes, kas nav jānovelk terminālī, bet gan tikai pie tā jāpieliek (kā e-talons). Savukārt attiecībā par bezkontakta bankas kartēm G. Martinsone teic, ka norēķināšanās iespēja ar tām varētu tikt ieviesta no nākamā gada. Pašlaik visos veikalos jau ir iegādāti nepieciešamie termināļi, kuri šobrīd iziet sertificēšanas procesu.

«Viens no būtiskiem jaunievedumiem mūsu lielveikalos ir tā sauktie Rimi kioski, kur klienti, ievietojot savu klienta karti, var apskatīt aktuālos personalizētos piedāvājumus, kas balstīti uz konkrētā pircēja iepirkšanās vēsturi. Tos var apskatīt arī mūsu mājas lapā. Šāda iespēja pircējiem atvieglo pirkumu izvēles izdarīšanu,» stāsta G. Martinsone. Tāpat lielveikalu tīkla mājaslapā ir arī preču katalogs, kur noteiktas produktu kategorijas iespējams pasūtīt internetā. Pie plašāka e-tirdzniecības piedāvājuma pašlaik tiek strādāts, stāsta G. Martinsone.

Līdztekus tehnoloģiskiem jauninājumiem Rimi ieviesis arī citas nosacītas inovācijas. Piemēram, atsevišķos veikalos ir tā dēvētie salātu bāri, kur cilvēks kārbiņā pats var sakombinēt salātus sev tīkamās proporcijās un daudzumā, tāpat pāris veikalos ir iespējas pašam sakombinēt sev sviestmaizi. Tas samazina gan rindas, gan palielina pircēju izvēles iespējas.

E-komercija pieaug

66 pašapkalpošanās kases 12 lielveikalos ieviesis arī Maxima lielveikalu tīkls, stāsta tā pārstāvis Jānis Beseris. Pērn uzņēmums tajās investējis 500 000 eiro, šogad - 300 000 eiro. Šādas kases ir ne tikai Rīgas lielveikalos, bet arī citās lielajās pilsētās. J. Beseris bilst, ka tas palīdz samazināt slodzi esošajiem darbiniekiem, taču pašapkalpošanās kasu skaits nav tik liels, lai varētu runāt par štata vietu samazināšanu. «Mēs domājam arī par bezkontakta karšu pieņemšanas iespējām, taču tas lielā mērā būs atkarīgs no sarunām ar komercbankām un no vienošanās ar tām, jo visu termināļu nomaiņa prasa lielas investīcijas,» stāsta J. Beseris.

Runājot par e-komerciju, vērojams būtisks tās pieaugums. J. Beseris min, ka gadā tās apjomi pieaug par 30%, turklāt internetā tiek veikti lielāki pirkumi nekā veikalos. Par to liecina tas, ka vidējais pasūtījums interneta veikalā sver 28 kilogramus. Šo iespēju izmanto gan gados vecāki cilvēki, gan cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā arī jaunās māmiņas. Vienu no interesantākajiem interneta veikala pasūtījumiem nesen veikusi kāda gados vecāka kundze, kas ziemai vēlējusies iegādāties 200 kilogramu kartupeļu. Pasūtījums arī tika izpildīts un kundzei nogādāts. Vēl viens pēdējā laika jauninājums ir pirkuma izdarīšana internetā ar iespēju tajā pašā dienā nopirkto preci saņemt veikalā, stāsta J. Beseris.

Plašas iespējas iepirkties internetā piedāvā arī kosmētikas ražotājs MADARA Cosmetics, turklāt Latvijas e-veikalā www.madaracosmetics.lv paredzēta arī bezmaksas piegāde. Vēl kāda e-veikala priekšrocība ir pie katra produkta pieejamās pircēju atsauksmes. Uzņēmuma direktors Uldis Iltners stāsta, ka pa atsevišķam e-veikalam atvērts četros svarīgākajos uzņēmuma eksporta tirgos, taču nākotnē to skaitu plānots palielināt. Lokālajos e-veikalos pircējiem pieejama informācija vietējā valodā, un tie ļauj nodrošināt ērtākus vietējos maksājumus un piegādes. «Mūsu politika ir tāda, ka mūsu produkti maksā vienādi gan internetā, gan veikalos. Arī visos mūsu noieta tirgos cena ir aptuveni vienāda,» norāda U. Iltners. Viņš arī uzsver, ka interneta tirdzniecības iespējas izmanto arvien vairāk pircēju un tas kļuvis par ļoti nozīmīgu tirdzniecības kanālu. Nesen uzņēmums pilnveidojis e-veikala funkcionalitāti un dizainu, padarot to ērtāku un draudzīgāku arī viedtālruņu lietotājiem - tagad kosmētiku var iegādāties no jebkuras vietas un jebkurā laikā. Par bezkontakta kartēm U. Iltners teic, ka varētu apsvērt to ieviešanu, tiklīdz būs pārliecība par to drošību un būs atrisināti visi grāmatvedības uzskaites jautājumi.

U. Iltners stāsta, ka šoruden MADARA Cosmetics atklās arī jaunu ražotni - vienu no modernākajām Ziemeļeiropā. Tā veidota pēc inovatīvā open business principa, kas nozīmē atvērtību ikvienam interesentam. Līdzās laboratorijai, plašai tīrās ražošanas zonai un biroju telpām tiks atvērts arī ražotnes veikals, dodot iespēju pēc iepazīšanās ar produktu tapšanas procesu uz vietas iegādāties arī šeit ražoto kosmētiku.

Inovācijas apkalpošanā

A/s Sentor Farm aptiekas, kam pieder Mēness aptieku tīkls, pārstāve Darja Cvetkova bilst, ka pārsvarā orientējas uz dažādām inovācijām klientu apkalpošanā, piemēram, iespējām izmērīt aptiekā asinsspiedienu, kā arī veikt pierakstu pie speciālista kādā no Veselības centru apvienības poliklīnikām. D. Cvetkova skaidro, ka aptiekās netiek domāts par pašapkalpošanās kasēm arī tajās nodaļās, kur netirgo medikamentus, bet gan tikai higiēnas preces. Tas esot arī drošības jautājums, jo visās aptiekās nav apsargu. Tiesa, aptiekās, kur to atļauj telpu izkārtojums, varētu tikt ieviestas atsevišķas kases nodaļās, kur netirgo medikamentus, lai mazinātu rindas pēc zālēm. Par bezkontakta karšu pieņemšanas iespējām pašlaik domāts netiek, jo jaunu termināļu iegāde prasa lielas investīcijas, pēc D. Cvetkovas domām, tās lietderīgāk būtu ieguldīt aptieku telpu modernizācijā, radot patīkamākus darba apstākļus farmaceitiem un draudzīgāku iepirkšanās vidi klientiem.

Tiesa, Mēness aptieku tīklam ir arī tehnoloģiski jauninājumi. Ikvienam klientam aptieku tīkla mājaslapā pieejams preču katalogs, kurā, ievadot konkrētā medikamenta nosaukumu, iespējams aplūkot, kurās aptiekās tas pieejams. Tāpat mājaslapā pieejamas aktuālās akcijas un atlaides bezrecepšu medikamentiem un uztura bagātinātājiem.

Vienas no lielajām mazumtirdzniecības ķēdēm Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica, runājot par inovācijām, teic: «Jau pērn veicām uzlabojumus mūsu veikalu tīklā un paplašinājām vairāku veikalu telpas, pieturoties pie Latvijai jaunā veikalu koncepta - Convenience store jeb ērtību veikali. Te pircējs vienuviet var izvēlēties kādu teju no visas Latvijas preses izdevumiem, iegādāties svaigu un veselīgu maltīti līdzņemšanai vai arī nobaudīt to turpat. Convenience store citviet pasaulē jau ir plaši pazīstams koncepts, kuru cenšas ieviest arī lielveikalu ķēdes, tomēr mums ir vairākas priekšrocības - mūs atšķir gan telpu izmēri, gan arī piedāvātais preču klāsts. Narvesen veikali ir unikāli ar to, ka nezaudē savu primāro fokusu - tirgot preses izdevumus.»

Savukārt veikalu tīkla Drogas pārstāve Ilze Kirstuka-Ščeglova stāsta, ka tiek domāts par ekoinovācijām. «Pašlaik visi veikalos Drogas pieejamie iepirkumu maisiņi bioloģiski sadalās. Veikalos piedāvājam arī vairākkārt lietojamos auduma maisiņus un somas, kā arī atkritumu maisus mājsaimniecībām, kas 100% sadalās dabā. Esam atteikušies no mazo maisiņu brīvas izvietošanas pie kasēm, un pārdevēji konsultanti pārjautā, vai maisiņš tiešām nepieciešams. Inovācijas ieviešam arī tehnoloģiskos mazumtirdzniecības procesos, lai atvieglotu personāla darbu ar preču pieņemšanu, uzskaiti un izvietošanu plauktos, piemēram, 2015. gadā ieviesām pārvietojamās noliktavas - preču uzglabāšanas plauktus. Arī darbā ar personālu modernizējam darba instrumentus, piemēram, piedāvājot vairāk apmācības satura e-vidē vai saziņu WhatsApp kanālā,» min I. Kirstuka-Ščeglova.

Cita situācija ar inovāciju ieviešanu nekā lielajām mazumtirdzniecības ķēdēm ir mazajiem un vidējiem tirgotājiem. Proti, par inovācijām gan tiek domāts, taču intensīvu to ieviešanu aizkavē naudas trūkums, stāsta grāmatu veikala Valters un Rapa valdes locekle Iveta Ozola. «Pašapkalpošanās kases pašlaik mums vēl ir tikai projektā, jo tās ir milzīgas investīcijas, kur runa ir par simts tūkstošiem eiro. To mēs, nacionālie uzņēmēji, kam aiz muguras nestāv bagāti mātes uzņēmumi, nevaram atļauties. Iedzīvotāju skaits arī samazinās, tā ka nevaram teikt, ka mūsu ieņēmumi būtu aizvien pieaugoši,» situāciju raksturo I. Ozola. Par bezkontakta kartēm viņa teic, ka to ieviešana būtu apsverama, ja tiktu atrisināti visi jautājumi par darījumu reģistrāciju un grāmatvedisko uzskaiti. Grāmatu veikalos pircēju ērtībām gan ieviesti elektroniskie katalogi, kur katrs var sameklēt sev nepieciešamo grāmatu un veikalu, kurā tā atrodas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Indekss

Kopējā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma indeksi (Indekss - 2010. gads ir 100)
2011. gada 2. cet.100,9
2012. gada 2. cet.107,4
2013. gada 2. cet.112,2
2014. gada 2. cet.117,3
2015. gada 2. cet.124,4
2016. gada 2. cet.127,3
Avots: CSP

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?