«No visiem darbiem Ausma ir mākslinieciski izaicinošākā un sarežģītākā filma,» Nacionālā kino centra izveidotās ekspertu komisijas lēmumu pamatoja Rīgas Kino muzeja vadītāja kinozinātņu maģistre Zane Balčus. Viens no režisores Lailas Pakalniņas iedvesmas avotiem ir bijis pasaules kinoklasiķa Sergeja Eizenšteina XX gadsimta 30. gados nerealizētais darbs Tērču pļava. «Tas ir intelektuāls, nevis emocionāls baudījums,» uzsvēra Zane Balčus.
Jāatgādina, ka tieši pirms mēneša tika saņemta ziņa, ka Lailas Pakalniņas darbs ir iekļauts Eiropas Kinoakadēmijas šā gada 50 labāko pilnmetrāžas spēlfilmu sarakstā, no kura tiks izvēlētas nominācijas Eiropas Kinoakadēmijas balvām par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā (29. Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana notiks 10. decembrī Polijas pilsētā Vroclavā, kas ir šī gada Eiropas kultūras galvaspilsēta).
Pārsteiguma moments
Šogad Latvijas filmu producenti izvērtēšanai bija pieteikuši trīs spēlfilmas un vienu dokumentālo filmu - par šo godu sacentās arī Renāra Vimbas spēlfilma Es esmu šeit (2016), Dāvja Sīmaņa spēlfilma Pelnu sanatorija (2016) un Vitālija Manska dokumentālā filma Saules staros (2015). Visi četri kinodarbi ir tikuši nominēti Latvijas kinobalvai Lielais Kristaps attiecīgajā labākās filmas kategorijā.
«Man ir liels prieks un lepnums, ka šajā konkursā piedalījās četras filmas, no kurām katrai ir sava mākslinieciskā kvalitāte - vienota, īpatnēja un atbilstoša stila ieturētība,» sacīja ekspertu komisijas pārstāve Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja kinomāksliniece Ieva Romanova un piebilda, ka izšķirties par labāko filmu nav bijis viegli un Ausma varētu kļūt par pārsteigumu lēmuma pieņēmējiem.
Kinozinātnieks Viktors Freibergs akcentēja, ka visus iesniegtos darbus vērtēs nevis «skatītāji uz ielas vai Donalds Tramps», bet kinoprofesionāļi, kurus varētu piesaistīt Lailas Pakalniņas veidotā darba vizualitāte. Ekspertu komisijā darbojās arī kinorežisors un teorētiķis Jānis Putniņš, kinožurnāliste Kristīne Matīsa, kinorežisors un producents Juris Kursietis, kura spēlfilma Modris tika virzīta Oskara nominācijai pagājušajā gadā.
Ukrainas šerifi
Jāatzīmē, ka Lietuva uz Amerikas Kinoakadēmijas balvas Oskars nomināciju ir izraudzījusies režisora Kristijona Vildžūna spēlfilmu Senekas diena, kuras līdzproducente ir Latvijas filmu studija Studija Lokomotīve. Tās darbība norisinās 1989. gadā un mūsdienās, kad jaunības dienu ideāli ir nodoti. Latvijas pirmizrādi šis Kristijona Vildžūna darbs piedzīvos Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps laikā.
Savukārt Ukraina ir izvēlējusies režisora Romāna Bondarčuka dokumentālo filmu Ukrainas šerifi, kuras līdzproducents ir Vides filmu studijas vadītājs Uldis Cekulis. Šis darbs būs skatāms Rīgas Starptautiskā kinofestivāla jeb Riga IFF programmā, tāpat kā vēl viena pretendente - režisores Kadri Keusāras spēlfilma Māte, kuru sacensībai par pretendēšanu uz Oskaru ir izraudzījusies Igaunija.
Katru gadu cīņā par nomināciju kategorijā Labākā ārzemju filma iesaistās astoņdesmit deviņdesmit valstu. Iepriekšējā reizē triumfēja ungāru režisora Lāslo Nemeša filma Saula dēls, kas ir stāsts par koncentrācijas nometnes ieslodzīto. 89. Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominanti tiks paziņoti 2017. gada 24. janvārī. Oskaru pasniegšanas ceremonija norisināsies 26. februārī Losandželosā.