Agrāk ierastā prakse bijusi, ka cilvēks, kura gods vai cieņa aizskarta kādā anonīmā vai ar pseidonīmu jeb niku parakstītā komentārā, var vērsties policijā ar iesniegumu. Ja policija iesniegumu atzīst par pamatotu, tā pieprasa interneta vietnes, kurā parādījies komentārs, uzturētājam atklāt tā autora IP adresi, lai viņu varētu saukt pie atbildības.
Ņemot vērā, ka no 2009. gada 23. decembra panti par goda un cieņas aizskaršanu svītroti no Krimināllikuma, šobrīd aizskartajiem nav iespēju vērsties policijā. Savukārt, lai celtu tiesā civilprasību un prasītu morālo kompensāciju, tās pieteikumā jānorāda tiesību aizskārēja personas dati, bet, ja aizskārums noticis interneta vidē, šie dati cietušajai personai ir pieejami tikai ļoti retos gadījumos, skaidro TM pārstāves.
Lai situāciju novērstu, plānots izstrādāt likumu grozījumus, kuri nozīmētu to, ka civilprasības cēlājam būtu tiesā jāiesniedz visa viņam pieejamā informācija - komentāra autora niks, interneta vietnes, kurā tas publicēts, adrese, kā arī, ja iespējams, ekrānšāviņš, kurā redzams aizskarošais komentārs. Ja tiesa prasību atzītu par pamatotu, tā varētu pieprasīt interneta vietnes uzturētājam atklāt tai komentāra autora IP adresi.
Ieceri vērtē atzinīgi
Šo kārtību, kā apsveicamu vērtēja a/s Delfi direktors Juris Mendziņš, kurš skaidroja, ka tas palīdzēšot izfiltrēt «man nepatika» tipa sūdzības, no patiesi nopietniem tiesību aizskārumiem. «Ja tur nav nekādu zemūdens akmeņu, šī iniciatīva nav «lielais brālis», kurš mūs vēros pēc Orvela motīviem, vienkārši tiek aizlāpīts sens likumu caurums,» viņš teica. J. Mendziņš uzskata, ka šādi grozījumi likumos varētu atbrīvot portālu no liekas diskutēšanas ar privātpersonām vai organizācijām, kuras cenšas iegūt aizskarošu komentāru rakstītāju IP adreses. Personas datu aizsardzības likums tās nemaz neļaujot paust, bet cilvēki bez tām sūdzības nevar iesniegt. Arī Latvijas interneta asociācijā (LIA) atzina: «Ļoti labi, ka ministrija vispār ir attapusies, ka šāds robs likumā pastāv.»
Nobiedēs tikai tiesa
LIA uzskata, ka TM ieplānotie grozījumi cilvēkiem varētu likt vēlreiz padomāt par to, ka viņus var saukt pie atbildības par nepatiesu, naidpilnu vai rasistisku izteikumu rakstīšanu, tomēr, lai šī atšķirība būtu patiesi jūtama, vispirms kāds par to arī būtu jānotiesā. «Tas, ka ir pieņemts likums, jau pats par sevi neko neietekmē. Tiesai būtu jārada precedents, būtu jānotiek kādam tiesas procesam, kurā reāli ir atrasts komentāra autors, kuram nācies par saviem vārdiem samaksāt, - tikai tad mēs varētu redzēt reālas izmaiņas komentēšanas kultūrā,» skaidroja LIA pārstāve.
Arī J. Mendziņš uzsvēra, ka komentētāju uzvedību grozījumi varētu ietekmēt visai minimāli. «Grozījumi nevēršas pret komentāru brīvību. Pirmkārt, ir jābūt diezgan nopietnam aizvainojumam, lai ar savu sūdzību tiešām soļotu uz tiesu. Otrkārt, nav jau dūmu bez uguns - ir jāsaprot, ka viena lieta ir pateikt, ka, piemēram, Rīgas satiksmes kontrolieris vārdā X man nepatīk, jo ..., bet otra lieta ir vienkārši nosaukt kādu par idiotu,» viņš klāstīja.