Līdz šim mēs jau esam investējuši 16 uzņēmumos no ļoti dažādām nozarēm. Esam investējuši informācijas tehnoloģijās (13%), poligrāfijā (6%), augstas pievienotās vērtības mašīnbūvē (13%), metālapstrādē (25%), kokapstrādē (6%), pārtikas nozarē (13%), audio industrijā (6%) un†pakalpojumu sfērā (18%), līdz ar to mums ir diversificēts investīciju portfelis. Pašlaik esam parakstījuši līgumus par 70% līdzekļu ieguldīšanu, līdz 31. oktobrim centīsimies investēt arī atlikušos 30%. Skaitliski tie būtu apmēram trīs miljoni eiro.
Kur ir aizgājis vislielākais skaits investīciju - Start-up, kāda produkta tālākai attīstībai, uzņēmumu pašu kapitāla palielināšanai?
Vislielākais skaits investīciju - deviņas - aizgājušas uzņēmumiem izaugsmes fāzē kāda produkta tālākai attīstībai vai ražošanas jaudu palielināšanai, sešos Start-up un vienā «sēklas kompānijā», kur risks ir vislielākais. Jāteic, ka mūsu galvenā mērķauditorija ir tieši uzņēmumi izaugsmes fāzē, kuri jau desmit gadus vai ilgāk darbojas savā nozarē, bet kuriem ir vēlme attīstīt kaut ko jaunu vai arī palielināt uzņēmuma jaudas.
Vai tas, ka mazāk investējat Start-up, saistīts ar lielāku piesardzību pret riskiem?
Jā, tā var teikt, jo, ja runājam, piemēram, par «sēklas investīcijām», ļoti mazs skaits no tām ir veiksmīgas. Tur risks ir ārkārtīgi augsts, tāpat kā Start-up.
Taču tur arī atdeve ir visaugstākā.
Tas gan. Tomēr jāraugās, cik daudzas idejas nematerializējas un cik daudzas ir veiksmīgas. Riski jāsamēro ar atdevi. Izaugsmes fāzē, protams, arī ir riski, taču tie ir mazāki. Tomēr uz uzņēmumiem izaugsmes fāzē mēs koncentrējamies ne tikai mazāku risku dēļ, bet arī tāpēc, ka šajā jomā mūsu komandai ir visaugstākās kompetences.
Pasākumā Gada investors jūs saņēmāt balvu kategorijā Gada pārdevējs. Kas ir šis jūsu veiksmes stāsts?
2011. gadā mēs kopā ar diviem citiem riska kapitāla fondiem (Imprimatur Capital un Proks Capital) investējām kompānijā, kam piederēja nanotehnoloģijas mazu detaļu apstrādē. ZGI-2 investēja 400 000 eiro, kopumā projektā tika investēti vairāk nekā divi miljoni eiro. Tehnoloģija nāca no Krievijas, kur zinātnieki to attīstīja vairākus gadu desmitus. Tas, kas trūka, bija šīs tehnoloģijas komercializācija, un Krievijas zinātnieki izvēlējās Latviju par vietu, kur to darīt. Mēs novērtējām, ka šī tehnoloģija ir ar potenciālu, un veicām investīciju. Gāja grūti, jo komercializācijas fāze ir sarežģīta. Pēc tehnoloģijas komercializācijas, mēs identificējām, ka, lai uzņēmums attīstītos, tam nepieciešams stratēģiskais investors. Mums izdevās uzņēmumu pārdot Vācijas kompānijai Schaeffler, darījuma summa, protams, ir konfidenciāla, taču varu teikt, ka investīcijas noteikti atpelnījām un no šī darījuma guvām peļņu. Patīkami, ka Vācijas uzņēmums novērtēja Latviju, jo jauniegādātais uzņēmums turpinās darbu - ražošanu - šeit pat. Tā ka tās ir gan darbvietas, gan nodokļi.
Kādiem kritērijiem jāatbilst uzņēmumiem, lai jūs būtu gatavi investēt?
Kā liecina mūsu pieredze, galvenais ir komanda, kas projektu īsteno. Tas ir būtiskākais faktors. Laba komanda var īstenot arī ne pārāk izcilu projektu.
Kādi tad ir labas komandas kritēriji, kā jūs to novērtējat?
Pirmais, ir jābūt gribai sasniegt mērķi par spīti šķēršļiem un grūtībām. Balstoties pieredzē, varu teikt, ka ne vienmēr Start-up, kuri ir bijuši pārliecinoši savas biznesa idejas prezentētāji, iztur pirmās lielās grūtības un neatkāpjas grūtību priekšā. Līdztekus gribai, protams, ir jābūt attiecīgai pieredzei un zināšanām.
Ko vēl vērtējat bez labas komandas?
Produktam jābūt konkurences priekšrocībām. Vai nu produktu jāspēj piedāvāt lētāk, vai tas ir kvalitatīvāks, vai ar kādām papildu funkcijām. Respektīvi, jābūt priekšrocībām salīdzinājumā ar pārējiem tirgū pieejamiem produktiem. Vēl mēs vērtējam izaugsmes potenciālu, spēju iekarot plašus tirgus. Ir jāskatās arī, vai konkrētais tirgus ir augošs.
Tātad riska kapitālistus neinteresē ieguldīt mazā lauku viesnīciņā, kas negrasās paplašināties un veidot viesnīcu ķēdi.
Precīzi. Maza lauku viesnīciņa - tas ir dzīvesstila bizness, kurā nav uzrāviena, kas nepieciešams investoram. Tāda ķēde, kā, piemēram, Starbucks, jau ir kaut kas cits.
Vai no pašu uzņēmumu puses ir interese par riska kapitāla piesaisti?
Noteikti. Kopš 2013. gada augusta mēs esam saņēmuši 697 projektu pieteikumus. Absolūti lielākā daļa gan ir «sēklas» un Start-up sadaļā, kas nav pārsteidzoši, jo šāda tipa uzņēmumiem nav cita finansējuma avota.
Kāda bija projektu kvalitāte uzņēmumiem izaugsmes fāzē?
Sākšu ar to, ka tur mums pašiem ir jāmeklē uzņēmumi un projekti, kuros investēt. Ja mēs tikai gaidītu, ka kāds pieteiksies, nekas nenotiktu, jo šādiem uzņēmumiem ir mazāk informācijas par riska kapitālu. Ar Start-up ir citādi, viņiem ir sava komūna, biznesa inkubatori, sava aprite, kur viss par riska kapitālu ir zināms. Savukārt jau ilgāku laiku strādājošs uzņēmums nav šajā apritē. Tāpēc tos mēs uzrunājam paši. Uzņēmumi, kuri vēlas attīstīt papildu ražošanas jaudas, ir mūsu galvenā mērķauditorija.
No uzņēmumiem izaugsmes fāzē, kuros esat investējuši ZGI-3 fonda ietvaros, - cik pie jums atnāca paši, cik sameklējāt jūs?
Varbūt viens ir pieteicies pats, pārējie ir mūsu sameklēti un uzrunāti.
Kāpēc gan šiem uzņēmumiem piesaistīt riska kapitālu, nevis bankas finansējumu, ņemot vērā, ka šos uzņēmumus bankas kreditē un atšķirībā no riska kapitālistiem nevēlas kļūt par uzņēmuma akcionāriem?
Minēšu piemēru. Ja kādam ražojošam uzņēmumam ir apgrozījums pieci miljoni eiro, bet tas vēlas to dubultot, tam ir nepieciešamas telpas, papildu cilvēki, modernākas iekārtas. Šāds uzņēmums vēršas bankā pēc kredīta. Savukārt tā prasa pašu līdzfinansējumu, kas daudziem uzņēmumiem var nebūt, jo visi līdzekļi ir ieguldīti. Tad mēs, riska kapitālisti, iedodam šo trūkstošo līdzfinansējumu. Jāpiebilst, ka minētā fonda programma paredz, ka mūsu maksimālais ieguldījums kādā uzņēmumā ir pusotrs miljons eiro.
Kā notiek sadarbība ar uzņēmumu, kurā esat investējuši, cik daudz piedalāties tā darbā?
Mēs kļūstam par uzņēmuma daļu īpašniekiem, izveidojam padomi, kurā piedalāmies un veicam stratēģisko uzraudzību. Mēs sniedzam savu ekspertīzi, dalāmies ar sadarbības kontaktiem, turklāt par velti, jo padomes darbs netiek atalgots. Un kompānijas to novērtē. Kādēļ gan lai kāds uzņēmējs atteiktos no bezmaksas profesionālas finanšu konsultācijas?
Uz cik procentiem akciju jūs pretendējat?
Parasti uz mazākumu.
Jūs darbojaties uzņēmuma Mārupes metālmeistars padomē. Kāds ir jūsu pienesums?
Tas ir uzņēmums, kas darbojas metālapstrādes jomā, un mans pienesums ir kontakti klientu jomā, kā arī tās ir finanšu konsultācijas.
Vai jūs palīdzat arī atrast klientus un sadarbības partnerus eksporta tirgos?
Noteikti, īpaši attiecībā uz Start-up. Mūsu investīciju direktors, kas ir atbildīgs tieši par Start-up, palīdz atrast izeju uz ārējiem tirgiem, turklāt bez maksas.
Cik liela ir ZGI komanda, un kādu jomu speciālisti jūs esat?
Mēs esam septiņi darbinieki, četri ir partneri, bet trīs ir investīciju direktori, kas atbild par investīciju projektu sameklēšanu, sagatavošanu, izvērtēšanu, arī to uzraudzīšanu. Vairākums mūsu speciālistu ir ar ekonomisko izglītību. Ja vēlamies viedokli par kādu jomu vai nozari, kuru tik labi nepārzinām, mēs vēršamies pie ārējiem ekspertiem un konsultantiem.
Jūsu investīcijas ir saistītas ar risku - kāds ir zaudējumu īpatsvars?
Ja runājam par fondu ZGI-3, tas ir ļoti neliels. Pašā pirmajā ZGI fonda darbības laikā, kas bija tieši krīzes periodā, bija lieli zaudējumi, bet ZGI-2 mēs jau nopelnījām.
Kāds ir vidējais investīciju atmaksas laiks?
Start-up gadījumā tas ir atkarīgs no produkta. Ja tas ir saistīts ar kādas tehnoloģijas izstrādi, tie var būt pat desmit gadi. Ja tie ir uzņēmumi izaugsmes fāzē un tas ir mezanīna aizdevums, mēs jau pirmajā ceturksnī sākam saņemt procentus. Tā ka - investīciju atmaksāšanās laiks ir ļoti atšķirīgs dažādām investīcijām.
Igaunijā ir lielākais Start-up un «sēklas investīciju» skaits uz vienu iedzīvotāju Eiropā. Kā mēs varētu palielināt Start-up un «sēklas investīciju» skaitu?
Kopumā es esmu ļoti apmierināts ar to, kas notiek riska kapitāla jomā un kā veidojas Start-up infrastruktūra. Ja es vēlētos attīstīt šādu uzņēmumu, es uzskatu, ka man būtu visas iespējas piesaistīt finansējumu un saņemt cita veida atbalstu. Pozitīvi, ka drīzumā Altum palaidīs akseleratoru programmu. Biznesa inkubatori jau pašlaik darbojas. Taču pašiem cilvēkiem ir jābūt uzņēmīgākiem. Jau bērnudārzā un skolā būtu jāattīsta neatkarīga un patstāvīga domāšana. Respektīvi, darba ņēmēja filozofija jāaizstāj ar darba devēja domāšanu. Esmu bijis Izraēlā, par kuru teic, ka tā ir Start-up nācija. Mūsu sabiedrībā neveiksme tiek uzskatīta par kaut ko šausmīgu un katastrofālu. Izraēlā tieši pretēji - viņi lepojas ar savām neveiksmēm, jo no tām tiek iegūtas vairākas mācības, un, veidojot nākamos Start-up, šīs kļūdas tiek ņemtas vērā - un netiek pieļautas.
Kas varētu mudināt riska kapitālistus vairāk veikt «sēklas investīcijas», par spīti augstajam riskam?
Es domāju, ka šo funkciju ļoti veiksmīgi veic valsts, īpaši jūtams atbalsts būs akseleratoru programma, kuras ietvaros tiks veiktas tikai «sēklas investīcijas». Tāpat ir jāatbalsta pētniecība un attīstība, un galvenajiem pasūtītājiem būtu jābūt tieši uzņēmējiem.
Vai pēc 31. oktobra būs jauna fonda programma - ZGI-4?
Noteikti.