Tas, kas man simpatizē saistībā ar Zatlera rīkojumu nr. 2, ir, ka to pavadīja runas par ceturtās atmodas nepieciešamību. Astoņdesmito gadu beigās ļoti gribējām savu brīvu, neatkarīgu valsti. Mēs to arī dabūjām, bet nepaguvām vienoties, kas tad ir šī valsts. Rezultātā iznāca tā, ka ļoti daudzi Latvijā uzskata: valsts ir tas, kas mani baro. Un, ja tā pārtrauc mani barot, es to pametu. Patiesībā valsts ir nācijas attīstības augstākā virsotne, kuras mērķis ir nodrošināt nācijas mūžību. Šī ir lieta, par kuru var un vajag vienoties, un es ļoti ceru, ka Zatleram izdosies ap sevi sapulcināt tādus intelektuālos spēkus - un Latvijā tādi ir -, kas palīdzēs šīs vienošanās saturu izstrādāt. Jo tad, kad šāda vienošanās ir, vieglāk definēt, ko mēs īsti saprotam ar jēdzienu «krīze», ko mēs saprotam ar «izeju no krīzes». Budžeta griešana jau nav krīzes pārvarēšana...
Ja mēs runāsim par valsti, vienosim gan latviešus, gan cittautiešus. Mums ir vajadzīgi visi mūsu cilvēki, es esmu pret darbaspēka ievešanu. Paši tīrīsim tualetes stacijā, jo ikviens darbs ir cienījams. Ir trīs varianti: mēs, latvieši, būvējam valsti latviešiem; mēs, latvieši, būvējam valsti visiem, kas Latvijā dzīvo; latvieši un visi citi Latvijas cilvēki kopīgi būvē valsti. Es esmu par trešo variantu. Uzstādījums: Latvijā pēc simt gadiem ir 15 miljoni mūsu cilvēku.
Bet vai tev nav bažu, ka tik konceptuālu uzstādījumu vietā mēs no jaunās partijas sagaidīsim veco labo stāstu par oligarhiem...?
Tas ir tikai karogs!
Var gadīties, ka bez tā karoga nekā cita arī nav...
Tas ir vicināmais karogs. Tādu savulaik vicināja Šle-sers, ar Raimondu Paulu kā lokomotīvi iebraucot Saeimā. Atceries, kā viņš teica: Lembergs un Šķēle jau dreb, mēs viņus apkarosim! Nepagāja ilgs laiks, un viņš pats pieskaitīts pie oligarhiem. Repše teica: ziedojiet miljonu, un es apkarošu oligarhus. Tagad tas pats. Bet - lai tas ir pats sākums! Pieņemsim, ka zem šī karoga var savākt kuplu elektorātu un dabūt situāciju, ka visas kārtis rokā. Pieņemsim. Tad ko es sagaidu?
To, ka mums ir jābeidz iet pa sociālistisko ceļu un jāsāk apzināti būvēt kapitālismu.
Atvaino, vai tad tagad nebūvē?
Kurš tad būvēs? Tie simti tūkstošu, kuri aizbraukuši uz citām valstīm lielākoties strādāt pie citiem? Jūs, žurnālisti, mīlat stādīt visādus miljonāru, lielāko zemes īpašnieku utt. topus. Uztaisiet tādu topu par uzņēmējiem, kuri 20 gadu laikā ir izveidojuši savu uzņēmu no nulles, kuri reāli nodarbina cilvēkus un maksā labas algas!
Būvēt kapitālismu nozīmē veidot uzņēmumus. Katrā nācijā ir apmēram 10%, kuriem piemīt uzņēmēja dotības. Ir jāveic jaunu, spējīgu cilvēku atlase un jāsūta viņi uz citām valstīm mācīties. Par valsts naudu. Ik gadu 100 uz Ķīnu, 50 uz Indiju, 50 uz Brazīliju. Turp, kur ir perspektīvas ekonomikas.
Pag, un kur šajā stāstā ir politiskās partijas, politiķu loma?
Viņu loma ir apjēgt, ka ir risinājumi. Nevajag braukt visu laiku pa purvu. Varbūt vajag ieslēgt beidzot to GPRS - varbūt 50 metru pa labi ir šoseja.
Tas viss politiķu izpildījumā kārtējo reizi nekļūs par, atvaino, muldēšanu?
Vienalga ir jāvienojas par pamatprincipiem. Mēs visu laiku gaidām panaceju. Ielikt cietumā oligarhus. Pievienoties eirozonai. Iestāties NATO. Nopirkt jaunu krāsu televizoru. Un? Kļuva labāk? Pārfrāzējot Žvaņecki, kļuva interesantāk skatīties.
Tātad es šo ceturto atmodu saistu ar diskusijām par pamatprincipiem. Ir jāķeras klāt izglītībai, to pieminēju - tas prasīs varbūt divdesmit gadu. Ar pensiju reformu ies vēl smagāk un ilgāk. Ar veselības aprūpi tas pats. Bet tas ir jādara, citādi mēs izputēsim. Nav nekā dārgāka par to, kas ir bez maksas. Un par muļķību.
Un Zatlers būs tas diskusijas virzītājs...
Tu man prasīji, ko es sagaidu no viņa! Es sagaidu, ka viņš un cilvēki ap viņu būtu šīs ceturtās atmodas turpinātāji arī pēc vēlēšanām. Skaidrs, ka dažu mēnešu laikā viņam neizdosies izveidot masu partiju, bet tas jau netraucē ilgtermiņā. Lai viņa organizācija ir ideju forums. Un tas attiecas uz partijām vispār. Valdībai nav jānāk ar idejām, ministri ir izpildvara, viņiem ir jārukā. Idejām ir jānāk no partijām, tātad par šīm idejām mēs būsim nobalsojuši.
Uzņēmējiem arī ir vērts iet pie Zatlera?
Un kāpēc ne?
Viņi nav jau apdedzinājušies ar to «iešanu politikā»?
Kā tad bija? Aicināja, naudu pieņēma, konta numuru nodiktēja, bet cik tad uzņēmējiem reāli ļāva iet politikā? Ja tas skaitās mēģinājums, tad tas ir nožēlojams mēģinājums.
Tātad - Zatleram «pret oligarhiem!» karogs ir jānomaina ar ceturtās atmodas karogu.