c. «Tās domātas cilvēkiem, kam patīk izcelties, nav bail atšķirties no citiem,» Raitis saka. Jelgavnieki nesen pabijuši SMU gadatirgū Somijā, Shlippy jau ir klienti Latvijā, Zviedrijā, puiši savu produktu tirgo arī Etsy.com. Kas biznesa veidošanā ir grūtākais? Raitis teic - atrast ideju, kā arī uztaisīt kvalitatīvu produktu. Shlippy īpašnieki nākotnē plāno to pārvērst par īstu SIA, lai pelnītu, kamēr paši mācās. Raitis ar skolā iegūtajām zināšanām par uzņēmējdarbību ir ļoti apmierināts, tomēr atzīst, ka pilnīgai izpratnei nepieciešamas biznesa studijas augstskolā, kas ietilpst arī viņa plānos. «Taču galvenais biznesa izglītībā ir praktiskais pielietojums, mācīšanās, praktiski darot, nevis tikai teorijas apguve,» viņš saka.
Ekonomikas skolotāja Iveta Vabule no Madonas Valsts ģimnāzijas norāda, ka SMU veidošana skolēniem ļauj saprast, vai viņiem bizness patīk vai ne, vai viņi vispār grib būt uzņēmēji. Skolēniem lielākoties nav ilūziju, ka reizē ar SMU izveidi nāks arī liela nauda. Tiesa, dažiem sākumā ir grūtāk nošķirt savu maku no uzņēmuma maka, gadās arī sacelt sapņu pilis par tūkstošos mērāmu peļņu vai uzņēmuma izdevumos neierēķināt algu sev. «Bet man ir prieks, ka skolēni iztur līdz pavasarim, jo gadatirgos redzams, ka pēc 1. semestra ir atbirums,» I. Vabule saka.
Madonas Valsts ģimnāzija un Jelgavas Spīdolas ģimnāzija ir divas no tām skolām, kur skolēni savos SMU sasniedz ļoti labus rezultātus un teju ik gadu arī plūc laurus SMU konkursos. Vaicāta par panākumu atslēgu, I. Vabule sliecas piekrist, ka tā slēpjas pedagogos. «Man pašai tā ir sirdslieta. Bet svarīgi arī, lai ir bērni, kas kaut ko grib darīt. Ja tā nav, skolotājs var «izklāties», bet rezultāta nebūs. Mūsu skolā nav komercklases un sociālo zinību novirziena, bet SMU ir tradīcija, pārmantojamība - gadu no gada piedalīties šajā programmā, vērtēt, kā gājis iepriekšējiem,» I. Vabule stāsta.
Gan pedagoģe, gan JAL vadītājs Jānis Krievāns norāda, ka jaunu uzņēmumu veidošanās biznesa izglītības rezultātā jau vidusskolas vecumposmā nav pašmērķis, tomēr gadījumi, kad jaunieši pēc pieredzes SMU jau 11. vai 12. klasē uzsāk īstu biznesu, ir. «Katru gadu ir atsevišķi SMU, kuri strauji gūst panākumus, viņu apgrozījums sasniedz arī četrciparu skaitļus, nopietni uzņēmumi kļūst par viņu klientiem. Piemēram, Madonas Valsts ģimnāzijas skolēns Kristiāns Lancmanis ar uzņēmumu Simple+, kas ražo drēbju aizsargmaisus, jau veiksmīgi darbojas reālā biznesā. Līdzīgi veiksmes stāsti ir Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā, Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā u. c.,» saka J. Krievāns. Viņš stāsta, ka pēdējos gados sākts nopietnāk pētīt SMU programmas ietekmi uz tās absolventiem ilgtermiņā. 2014. gadā tika aptaujāts ap 100 jauniešu - SMU programmas beidzēju -, un atklājies, ka piektā daļa kļuvuši par uzņēmējiem, pārējie strādā un bezdarbs viņu vidū ir 6%. «SMU programmas uzdevums nav uzreiz radīt uzņēmēju, bet gan attīstīt uzņēmējspējas, kuras jauniešiem noderēs ne tikai biznesā, bet arī karjerā. Uzņēmējdarbība ir viena no astoņām Eiropas Komisijas definētajām mūžizglītības pamatkompetencēm, kas nepieciešama ikvienam,» J. Krievāns skaidro.