Jāmīl vairāk nekā savējie
Natālijai ir mākslinieces dvēsele. Pie sienām ir daudz gleznu, sekcijā padomju laikā Latvijā ražotu statuetīšu kolekcija. Abi suņi un daudzie kaķi ir miermīlīgi radījumi, kas cits citam dod priekšroku pat pie pilnas bļodas. Dzīvnieki šeit nokļuvuši dažādu iemeslu dēļ. Mājasmāte atklāj, ka pašlaik viņai «uz izdošanu» ir četri kaķi, pārējie jau ir ģimenes locekļi: «Jegors kucēna vecumā atrasts uz ielas. Man tolaik bija miruši abi iepriekšējie suņi, tāpēc Jegoram ļoti pieķēros, un viņš te palika. Jorkšīrieti Filimonu nodeva patversmē, smaga neirodermatīta nomocītu. Paņēmu viņu pagaidu mājās, atveseļoju. Suņuku gribēja ņemt vairāki cilvēki, bet, kad Fiļa sajuta, ka nāk «ņēmēji», šis krita zemē un tēloja beigtu lopiņu. Tikko cilvēki bija prom, Fiļa atkal kājās, it kā nekas nebūtu bijis. Tā arī viņš palika. Dzīvnieks vēlas būt ar savu cilvēku, bet mēs to bieži nesaprotam. Kaķi paņemti pie manis pagaidu mājās, bet galu galā pieci no viņiem ir tādi, kurus vairs nevaru atdot, jo ir veci un ar veselības traucējumiem - tādus neviens neņems, taču - vai tāpēc viņiem nav tiesību uz mierīgām vecumdienām? Melno Tomu un melnbalto Musju atdošu labprāt. Abi ir gudri un veseli dzīvnieki. Ļoti neparasts ir Ārons (5-6 g.), man ļoti gribētos, lai viņš paliek pie manis, bet runcis ir tramīgs, baidās no pārējiem dzīvniekiem, tāpēc meklēju viņam mājas (Natālijas tālrunis 26192981).»
Ir daudz skumju likteņu - izmesti, noklīduši, nosaluši, slimi, novārdzināti dzīvnieki, kuri nespēj uz ielas izdzīvot. Viņiem palaimējas, ja nokļūst pagaidu mājās pie cilvēkiem, kuri uzņemas rūpes par nelaimīgajiem. Pagaidu mājās dzīvnieki atsilst, atgūst uzticību cilvēkam, tiek attārpoti, vakcinēti, sterilizēti, un, kad atveseļojas, viņiem tiek meklētas pastāvīgas mājas. Natālijai ir pieredze: «Pagaidu māju saimnieku uzdevums ir mīlēt dzīves traumētos dzīvniekus vairāk nekā savējos, bet nekad nedrīkst kādam no viņiem īpaši pieķerties. Vajag priecāties, ka izglābtie dzīvnieki nokļūst labās mājās un ir laimīgi. Paturēt visus izglābtos un pagaidu mājās nonākušos ir ceļš uz nekurieni, jo tad drīz pienāks laiks, kad nebūs vietas nevienam citam grūtdienim. Taču ir cilvēki, kas uzņem daudzus dzīvniekus, beigās netiek ar tiem galā, bet nespēj arī atdot prom, jo liekas, ka neviens cits nespēs par tiem parūpēties.»
Nesagrābties par daudz
Pagaidu māju cilvēki palīdz patversmēm, veltot laiku un līdzekļus, uzņemot pie sevis dzīvniekus, kuriem nepieciešama socializācija, īpaša ārstēšana un kopšana, kas patversmēs grūti izdarāms, jo tur daudz dzīvnieku un maz personāla.
Patversmes Dzīvnieku draugs sabiedrisko attiecību pārstāves Lauras Karnītes privātmājā Garciemā mūžu laimīgi vada pieci suņi. Tikai Nuna pie Lauras palika pēc dzīvošanas šeit pagaidu māju laikā. Pārējie četri suņi nākuši no patversmēm. Laura saka: «Tagad vairs nevaru pagaidu mājas piedāvāt nevienam citam, bet gada laikā uz izbarošanu paņemu 4-5 kucēnus un kaķēnus. Tas ir ellīgi grūti, jo esi mamma nevis cilvēkbērnam, kuru labāk saproti, bet citas sugas bērnam, kuru nedrīkst atstāt ne uz mirkli. Kad strādāju Iekšlietu ministrijā, zem galda bija soma ar maniem četrkājainajiem zīdaiņiem, un visi kolēģi piedalījās viņu auklēšanā.»
Laura uzskata, ka pagaidu mājas ir atbildīga lieta. Cilvēkiem jārēķinās ar lielām neērtībām, nepieciešamību mainīt savu dzīves ritmu. Pagaidu mājām ir divi riski. Viens - savākt pārāk daudz dzīvnieku, nespējot tos vairs apkopt un uzturēt, un otrs - neviens nevar garantēt, cik ilgu laiku dzīvnieks paliks pagaidu mājās. Jārēķinās, ka tie var būt pat gadi, un bieži suns vai kaķis pagaidu mājās paliek visu dzīvi. Uzņemot dzīvnieku, jārēķinās arī ar izdevumiem par visu, kas nepieciešams jaunajam iemītniekam, bet veterināros izdevumus parasti sedz patversmes.
Svarīgi pagaidu mājas stingri nošķirt no patversmēm. Diemžēl ir negatīva tendence, ka dažādas organizācijas, kas reāli nodarbojas ar patversmes darbu, sauc sevi par pagaidu mājām. Tajās ir desmitiem vai simtiem dzīvnieku, bet tās nav reģistrētas kā patversmes, tāpēc nepakļaujas kontrolei. Šādās vietās tiek pārkāpti dzīvnieku labturības noteikumi, cilvēki vienkārši netiek galā ar pienākumiem, ko uzņēmušies. Lielākā daļa no šiem nodibinājumiem strādā un darbojas pēc labākās sirdsapziņas, bet ir apšaubāmas vietas, piemēram Ķepu ķepā - patversme Ozolnieku novadā, kas neievēro noteiktās prasības. Cilvēki it kā grib labu, bet piesiet suņus pļavā pie mietiņiem - tā nav palīdzība.
«Pasaulē pagaidu mājām ir nozīmīga loma dzīvnieku glābšanas darbā un pagaidu māju devēju tīkls ir ļoti plašs, un process ir atbildīgs, oficiāli ar līgumiem un parakstiem apstiprināts. Mums tas pagaidām notiek amatieru līmenī. Taču arī tagad šim darbam ir milzīga nozīme, jo pagaidu mājas daudziem dzīvniekiem ir vienīgā iespēja atgriezties dzīvē.»