Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Trešdiena, 6. novembris
Leonards, Leons, Linards, Leo, Leonarda

Izraēla zaudējusi pēdējo no saviem dibinātājiem

Izraēla piektdien atvadīsies no bijušā prezidenta Šimona Peresa, kurš 93 gadu vecumā devās mūžībā naktī uz trešdienu. Viņš bija pēdējais no politiķu paaudzes, kas 1948. gadā dibināja ilgi loloto ebreju valsti, bet 1994. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par savu ieguldījumu miera līgumā ar palestīniešiem. Tomēr ne visi Š. Peresu uzskata par miera nesēju, jo savulaik viņš atbalstīja pretrunīgi vērtēto ebreju apmetņu būvniecību okupētajās teritorijās Rietumkrastā, kur nākotnē paredzēts izveidot palestīniešu valsti.

Zaudētājs un uzvarētājs

Š. Peress, kurš no 2007. līdz 2014. gadam ieņēma ceremoniālo Izraēlas prezidenta amatu, pirms divām nedēļām piedzīvoja infarktu un tika nogādāts slimnīcā Telavivā. Viņa veselības stāvoklis uzlabojās, bet otrdien atkal strauji pasliktinājās. Valstsvīra ģimene paziņojusi, ka viņš miris bez ciešanām.

Š. Peress piedzima 1923. gadā Polijas ebreju ģimenē, bet 11 gadu vecumā kopā ar vecākiem emigrēja uz toreiz britu pārvaldīto Palestīnu. Pirms garās politiskās karjeras viņš darbojās ebreju paramilitārajā organizācijā Haganah, kam bija svarīga loma Izraēlas valsts izveidošanā. Vēlāk, jau pildot Izraēlas aizsardzības ministra pienākumus, viņš paveica daudz, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas. Tiek uzskatīts, ka Š. Peress bijis arī viens no iniciatoriem Izraēlas slepenajai kodolprogrammai.

Politiķis 48 gadus bija Izraēlas parlamenta - Kneseta - loceklis un strādājis divpa-dsmit valdībās, tajā skaitā divreiz esot premjerministrs. Tomēr Š. Peresam ne reizi piecos piegājienos neizdevās aizvest līdz uzvarai vēlēšanās viņa vadīto kreisi centrisko Darba partiju. «Esmu zaudētājs, jo zaudēju vēlēšanās. Bet esmu arī uzvarētājs, jo kalpoju savai tautai,» viņš sacījis kādā uzrunā.

Politiskās karjeras sākumā Š. Peress atbalstīja ebreju apmetņu būvniecību okupētajā Rietumkrastā, bet vēlāk iestājās pret to. 1993. gadā, ieņemot ārlietu ministra posteni Ichāka Rabīna valdībā, Š. Peress Norvēģijas galvaspilsētā Oslo piedalījās slepenās sarunās ar Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju, kuru rezultātā tā gada septembrī Vašingtonā tika parakstīta pagaidu miera vienošanās. Par šiem centieniem Š. Peress, I. Rabīns un palestīniešu līderis Jāsirs Arafāts 1994. gadā tika apbalvoti ar Nobela Miera prēmiju.

Diemžēl ne Š. Peresam, ne viņa pēctečiem tā arī nav izdevies noslēgt galīgo miera līgumu ar palestīniešiem. Pie tā lielā mērā vainojama jo-projām notiekošā ebreju apmetņu būvniecība Rietumkrastā.

Hamas priecājas

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kuram Š. Peress zaudēja 1996. gada Kneseta vēlēšanās, pieminot savu agrāko politisko sāncensi, uzsvēra viņa autoritāti pasaulē. «Pasaules līderi vēlējās būt viņa tuvumā un respektēja viņu,» B. Netanjahu citē Reuters.

Gan esošie, gan bijušie ārvalstu līderi slavēja Š. Peresa centienus rast mieru Tuvajos Austrumos. «Ir tikai daži līdzcilvēki, kuri ir mainījuši cilvēces vēstures kursu, ne tikai ar savu lomu cilvēces notikumos, bet arī tāpēc, ka viņi ir paplašinājuši mūsu morālo iztēli un piespieduši mūs sagaidīt vairāk no sevis,» teikts Baltā nama izplatītajā paziņojumā. «Mans draugs Šimons bija viens no šādiem cilvēkiem.» B. Obama kopā ar savu priekšteci Bilu Klintonu plāno ierasties uz Š. Peresa bērēm Jeruzalemē.

Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmūds Abāss Š. Peresa nāvi nodēvējis par «milzīgu zaudējumu cilvēcei un mieram reģionā».

Radikālā kustība Hamas, kas kontrolē palestīniešu apdzīvoto Gazas joslu, pauda prieku par Š. Peresa aiziešanu. «Palestīniešu tauta ir laimīga par šī noziedznieka nāvi. Viņš bijis iesaistīts daudzās asinsizliešanās un noziegumos pret palestīniešiem,» paziņoja Hamas. «Šimons Peress bija pēdējais dzīvais no izraēliešu amatpersonām, kas sāka okupāciju.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?