VK uzskata, ka ar dotāciju piešķiršanu un uzraudzību jānodarbojas VKKF, kas savulaik tika izveidots tieši šādas funkcijas veikšanai, bet KM administrācijas izmaksas, piešķirot un uzraugot dotācijas, uzskatāmas par nelietderīgām. KM atbildē uzsver - šie aizrādījumi tikai apstiprina, ka finansējums VKKF ir nepietiekams un pašreizējais finansēšanas modelis jāmaina.
Viens atsaka, otrs iedod
Viens no nepareizas prakses piemēriem, kas minēts VK revīzijas ziņojumā, ir līdzekļu piešķiršana biedrības Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports projektam īpašas datubāzes un mājaslapas www.musiclatvia.lv izveidei. Pēc tam kad projektu neatbalstīja VKKF, tas tika iesniegts KM un finansējumu saņēma. Biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška gan nepiekrīt VK atzinumā teiktajam, ka projekti bijuši identiski - pirms iesniegšanas ministrijā tas esot pārstrādāts un uzlabots. «Šāda veida organizācijas kā mūsējā visā pasaulē piedalās konkursos finansējuma piesaistei. Protams, ideāls būtu variants, kad ir viens avots, no kura finansējumu var iegūt,» izteicās A. Cimuška.
Kā pārliecinājās Diena, lai gan finansējumu konkrētās mājaslapas izveidei biedrība saņēma vairāk nekā pirms gada - jau 2013. gada beigās -, to internetā joprojām nevar atvērt. Biedrībā skaidro, ka viss vēl esot izstrādes stadijā, taču nu jau tuvāko nedēļu laikā rezultāts varētu būt gatavs un aplūkojams. A. Cimuška arī piebilst, ka jaunām organizācijām, kas dibinātas salīdzinoši nesen (biedrība dibināta 2012. gadā), nākas īpaši sevi pierādīt, lai naudas devēji noticētu, ka projekti ir vērtīgi.
VK pret deputātu iesaisti
VK uzsver, ka pašreizējā sistēma rada dubultā finansējuma risku. Ministrija gan uz to atbild, ka nav neviena gadījuma, kad projekts, kas jau saņēmis VKKF atbalstu, dabūtu naudu arī no KM. Tāpat nav bijuši gadījumi, kad finansējumu būtu saņēmusi bankrotējusi biedrība. «Kultūras projektiem tiek piešķirts daļējs finansējums, savukārt to īstenošanai projektu īstenotāji kombinē dažādu avotu finansējumu - tajā skaitā piesaistot VKKF, KM, Eiropas Savienības fondu, pašu ieņēmumu, kā arī piesaistīto sponsoru finansiālo atbalstu. Faktiski nevienu no projektiem pašreizējos naudas līdzekļu apstākļos nav iespējams atbalstīt pilnā apmērā. Tas apliecina, ka VKKF finansēšanas modelis šobrīd nav optimāls un ir nepieciešams atgriezties pie finansēšanas sistēmas no iezīmētajiem nodokļiem,» norāda KM.
VKKF direktors Edgars Vērpe atzīst, ka finansējuma modelis, kas piesaistīts konkrētiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem un no kura pirms vairāk nekā desmit gadiem atteicās Einara Repšes valdība, dotu fondam vismaz dubultu finansējumu, ja ne vairāk. «Šobrīd pilnvērtīgi, kvalitatīvi sagatavoti projekti netiek atbalstīti, jo no visiem iesniegtajiem varam atbalstīt trešdaļu - normāli būtu, ja tā būtu puse vai pat divas trešdaļas. Apmēram trešdaļu projektu VKKF šobrīd noraida, jo tie ir mazāk aktuāli pārējo kontekstā, bet tie ir labi uzrakstīti projekti. Valsts kontrole atzinumā ir uzrakstījusi to pašu, kas ir jau mūsu pirms trim gadiem pieņemtajā stratēģijā - ka ir jāsadala finansējuma sfēras,» norādīja E. Vērpe. Ir arī gadījumi, kad VKKF finansējumu atsaka, jo par iepriekšējo projektu nav saņemtas visas atskaites, bet jaunais ir kvalitatīvs, tiek iesniegts KM un naudu arī saņem.
VK kritizējusi arī tendenci, ka biedrības izmanto iespēju ar atsevišķu deputātu īstenotā lobija palīdzību tikt iekļautām uzreiz valsts budžetā un saņemt tiešu dotāciju. Runa ir par biedrībām, kurām finansējuma priekšlikumus iesniedz deputāti vai politiskās partijas kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta 2. lasījumā - ziņojumā minētas Latvijas Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome, Latvijas Mūzikas atbalsta fonds un citi. «Šāda prakse pārkāpj vienlīdzības principu un nav godīga pret pārējām organizācijām, kuru projektiem jāpiedalās konkursos,» uzsver Valsts kontrole.