Mērķis ir pragmatisks un loģisks - samazināt privātā transporta piekļuvi pilsētas centram, lai tādā veidā atslogotu to no sastrēgumiem. Izskatās, ka tas sasniegts - jaunierīkotajās maksas ielās automašīnu nav, tiek atstāts tikai retais auto, un tos vadītāji, metot automātos monētas, atstāj tikai uz neilgu laiku. Autovadītāji uzskata, ka tas ir tikai kārtējais veids, kā patukšot viņu maciņus, jo problēmas ar auto novietošanu pilnībā atrisinātas nav.
Kā Dienu informē Rīgas autostāvvietu direktora vietniece Irīna Spiridonova, maksas stāvvietu mērķis nav nodrošināt ilglaicīgu stāvēšanu: «Ja pēc stāvvietām ir liels pieprasījums, to regulē ar tarifu, lai vismaz 10% no stāvvietām būtu tukšas.» Pēc Rīgas satiksmes (RS) pārstāvju domām, ir panākts efekts, ka ielās samazinās brīvu vietu meklējošo automobiļu skaits. Cilvēki neriņķo ap kvartālu, meklējot, kur novietot auto.
Tik daudz nepelna
RS ir situācijas noteicēja, autovadītājiem nav kur sprukt. Viņi un, iespējams, skaitītāju pārbaudītāji ir apmierināti. Un, tā kā Rīgā nav attīstīti Park & Ride (sistēma, kas paredz nolikt auto speciālā stāvvietā un tālāk braukt ar sabiedrisko transportu) projekti, tie, kuri iegādājušies dzīvojamos namus Pierīgas jaunuzceltajos ciematos, kur satiksme ar Rīgas centru nav attīstīta, spiesti braukt uz darbu pilsētā ar auto. Taču, tā kā strādājošo ienākumi nav tik lieli, nākas iet divus ceļus: novietot auto zonās, kur vēl nav jāmaksā, vai krāpties. «Mana darbavieta atrodas centrā, es sarunāju ar autostāvvietu uzraugiem - maksāju dienā četrus latus uz rokas,» Dienai atzīstas Upesciema iedzīvotāja, kura strādā Rīgas centrā. Ja viņai būtu jāmaksā par atstāto auto uzstādītajā automātā, dienā šī summa būtu ap 12-13 latu. Auto ik dienu novietot blakus darbam uz ielas viņa nevar atļauties, tā jau būtu liela greznība. To, ka sarunāšana ir izplatīta, zina arī tulkotājs no somu valodas Indulis Zeltiņš. Viņš, braucot no Jūrmalas, auto cenšas novietot Maskavas forštates vēl brīvajās ielās. Izbrauc agri, lai atrastu brīvu vietu, pēc tam uz centru dodas kājām, jo samaksāt par pilnu dienu būtu pārāk sālīti. Zeltiņš piekrīt, ka skaitītāju kontrolieriem paveras plašas iespējas papildu peļņai, kas līdz pilsētas kasei, visticamāk, nemaz nenonāk.
Loylogic Latvijas pārstāvniecības vadītāja Diāna Šmite uz darbu Rīgas centrā, Brīvības ielā, arī brauc ar auto un samierinās, ka mašīnas novietošana autostāvvietā ir kā papildu komunālais maksājums. Savukārt rīdzinieks Agris pēc tam, kad arī ielā, kur atrodas viņa darbavieta, ieviestas maksas autostāvvietas, uz darbu brauc ar sabiedrisko transportu. Pirkt abonementu neatmaksājoties. Viņš ir pārliecināts, ka Rīgas satiksmes ieguldījums, iepriekš brīvās stāvvietas padarot par maksas stāvvietām, neattaisnojas. «Tagad mūsu ielā mašīnas vairs neviens neliek, tātad šis pakalpojums netiek apmaksāts, taču iekārtas un to apkalpe taču jāuztur,» saka Agris.
Vienīgie ieguvēji ir laucinieki, ārrīdzinieki, kuri, ja viņiem nepieciešams ieskriet kādā iestādē un atdot dokumentus, tagad Rīgas centrā var novietot automašīnu uz ielas, samaksāt par pirmo stundu 1,40 latu un mudīgi doties prom. RS mērķis atbrīvot no riņķošanas, meklējot brīvu vietu, ir sasniegts.
Papildu nauda
RS Dienai vēsta, ka skaitītāji uzstādīti, lai sakārtotu vieglo transportlīdzekļu plūsmu un organizētu to novietošanu, lai rīdzinieki un Rīgas viesi varētu piebraukt tuvāk interesējošiem objektiem un novietot savas automašīnas speciāli tam paredzētajās vietās. Maksas autostāvvietu ierīkošanas izdevumi - projektēšanas darbi, elektronisko kontroles iekārtu vērtība, elektronisko kontroles iekārtu sagatavošanas darbi un integrācija informācijas sistēmā, elektronisko kontroles iekārtu uzstādīšanas un ceļazīmju uzstādīšanas darbi - izmaksāja 145 331 latu.
Autovadītāji par RS vēlmi atbrīvot centru no automašīnām smīn. 2010. gadā RS ieņēmumi no Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu lietošanas bija 2 932 562 lati. Par situācijas ieguvējiem un par jauno kārtību daudzi Dienas aptaujātie uzskata, ka darbojas stāvvietu automātu tirgotāju lobijs, jo brīdī, kad uzņēmējiem iekšējā tirgū ir grūti, RS valde uzvedas kā monopolists, neieguldot pilsētas attīstībā, tikai augstprātīgi un ciniski izrunājoties par stāvvietu sakārtošanu. 2011. gadā RS plāno palielināt ieņēmumus no Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietām par 216 438 latiem, pārsniedzot trīs miljonus.
«Ja Rīgas satiksmes kungi būtu privātuzņēmēji, viņi būtu veikuši izpēti un secinājuši, ka biznesa tur nav,» atzīst ne viens vien Dienas uzrunātais autovadītājs un norāda, ka valstī, kurā ir finanšu problēmas, tiek šķiesta nauda. Daudzi ielās uzrunātie autovadītāji izteicās, ka pilsētas plānotājiem nav stratēģiskās domāšanas par jaunu daudzstāvu stāvvietu uzbūvēšanu. Drīzāk darbojas brīvprātīgās laupīšanas principi, kā nokāst naudu, neko neieguldot. «Tā ir mērķtiecīga Rīgas satiksmes rīcība, kas vērsta uz budžeta līdzekļu pārdali par labu noteiktām kompānijām, kas veic stāvvietu iekārtošanas darbus, kā arī uz to, lai ierobežotu centrā visa veida saimnieciskās aktivitātes,» Dienai sašutuši stāsta autovadītāji, kuri auto novieto ostas rajonā. «Es redzu, kā atslogojas Citadeles iela, kur kustība ir... nekāda - viena mašīna minūtē, kaut iela plata,» rokas bezpalīdzīgi plātot, sūdzas uzņēmējs Sergejs Ņezinskis. Autovadītājs norāda, ka bija ierīkota bezmaksas stāvvieta kādām 30 automašīnām. Tagad novietotas ne vairāk kā piecas, un, kaut ielas galā ierīkots stāvlaukums autobusiem, to nav, bet novietotās automašīnas aplīmētas ar sodu kvītīm. RS paskaidrojums, ka maksas autostāvvietas Annas ielā un Palīdzības ielā ierīkotas, lai atslogotu divas pilsētas maģistrāles - A. Briāna ielu un Miera ielu -, neiztur kritiku, jo ir ar samērā mazu auto kapacitāti. Daudzi vadītāji, kuri strādā centrā, savus braucamos novieto vēl tālāk no centra - Skanstes ielā - un tad kājo uz darbu.
Autovadītāji ar izpratni izturas, ja kādā ielā pamatoti aizliegts novietot auto satiksmes drošības dēļ, kā tas notika Jāņa Asara ielas labajā pusē posmā no Lienes ielas līdz Pērnavas ielai virzienā uz Grīziņkalnu. Tur ielas brauktuves puse tika atbrīvota no ielas malā stāvošajiem transportlīdzekļiem, lai novērstu avārijas situācijas. Iepriekš, lai varētu apbraukt stāvošos transportlīdzekļus, trolejbusiem nācās iebraukt pretējā braukšanas joslā, un nereti sašaurinātās braucamās daļas dēļ notikuši ceļu satiksmes negadījumi. Taču viņi ir sašutuši, ja pilsētas apsaimniekotāji nevis risina transporta problēmas kopumā, bet dzīvo pēc principa Park & Pay (novieto & maksā).
Daudzi ar skumju ironiju izsakās, ka tagad jau automašīnu skaits samazinājies acīmredzami, jo, ja tūkstošiem cilvēku izbraukuši, viņu auto stāv garāžās, nevis ar tiem kāds brauc uz darbu.
RS skaidro, ka maksas autostāvvietu attīstības plānu apstiprina uzņēmuma valde. It kā valde būtu kādi citplanētieši, kas iesūtīti, lai kaitētu savas pilsētas iedzīvotājiem. Taču atbilstoši šim plānam drīzumā vēl 200 vietās par stāvvietu būs jāmaksā - maksas stāvvietas tiks ierīkotas Briāna, Miera, Stabu, Dzirnavu un Riepnieku ielā.
Vispirms kūtiņu
Par globālo Rīgas plānu Park & Ride RS nevarēja neko pateikt. Pārņemot SIA Transporta infrastruktūras attīstība projektus, kuru uzdevums bija nodarboties un pētīt auto novietošanu Rīgas pievārtē un tālāk sabiedriskā transporta izmantošanu, tā iepriekšējos projektus neturpina. Reālākais projekts bija Park & Ride stāvvieta Berģos un 6. tramvaja pagarinājums, bet būvniecība patlaban atlikta finansiālu problēmu dēļ, Dienu informē RS. Patlaban Park & Ride projektu uzskata par iesaldētu.
Rīgas autovadītāju sašutums un bezpalīdzība maksāšanā izpaliktu, ja pilsētā sāktu ar bezmaksas stāvvietu izbūvēm pilsētas nomalēs, efektīvu sabiedriskā transporta maršrutu izstrādi no šīm stāvvietām uz centru vismaz ar piecu minūšu intervālu, sastrēgumstundās pat divu minūšu, un tikai tad samazinot satiksmi pilsētas centrā. Tad maksas stāvvietu skaita palielināšana neizsauktu bezspēcīgas dusmas. Ja iedzīvotāju ienākumi būtu proporcionāli pakalpojuma kvalitātei, sašutuma nebūtu. Tagad RS piesauktās rūpes par tūristiem un objektu ērtāku apskati izsauc tikai mieles.
Dienai daži autovadītāji ieteica ne tikai visiem atslogot Rīgas maciņu un deklarēties laukos, bet pārcelt Rīgas pašvaldības iestādes ārā no centra uz Pārdaugavu, Ķekavas, Olaines virzienā, jo tur zeme lētāka, nodokļi zemāki, autostāvvietām vietas pietiks, lai ārzemju tūristi izklaidējas centrā. Un kā atbildes gājiens Rīgas satiksmes plāniem arvien paplašināt maksas autostāvvietu areālu no saniknoto autovadītāju puses ir bezmaksas stāvvietu kartes izveidošana un regulāra atjaunošana internetā. Lai gan šādu vietu kartē ir krietni mazāk nekā maksas stāvvietu.