Eiropas Komisija (EK) ir nākusi ar priekšlikumu par nākamo finanšu perspektīvu, kas principā ir septiņu gadu budžets. Uzreiz jāteic, ka tas nav gala dokuments. Priekšlikums ir apspriešanā.
Pirmais, ar ko šis atšķiras no iepriekšējā, ir Lisabonā pieņemtas Eiropas Savienības (ES) līguma izmaiņas, kas pasaka, ka bez Eiropas Parlamenta (EP) piekrišanas vairs nevar pieņemt budžeta piedāvājumu, parlamenta spēks šajā jautājumā ir pieaudzis. Sistēma ir tāda, ka finanšu perspektīvu izskata Eiropadome un EP, un jāpiekrīt ir abiem.
Ar ko tad sākās šīs 2014.-2020. gada perspektīvas apspriešana? Sākās ar to, ka aptuveni pirms pusgada piecas ES dalībvalstis, kas ir neto maksātājas, tas ir, ES budžetā maksā vairāk nekā saņem, nāca klajā ar vēstuli, kurā paziņoja, ka, ņemot vērā to, ka ir ekonomiskā krīze un dalībvalstīm ir jāsamazina savs budžeta deficīts, šīs valstis vairs nevar atļauties palielināt maksājumus ES budžetā. Tās lika priekšā, veidojot nākamo finanšu perspektīvu, ņemt par pamatu 2013. gada budžetu. Šāds variants nav uzskatāms par budžeta iesaldēšanu, jo 2013. gada budžets ir lielāks nekā pašreizējais, turklāt ES līgumā ir ielikts fiksēts deflators 2% apmērā. Taču, ja šādu shēmu pieņem, budžeta rāmis ir ļoti stingrs. Tātad - tā nav iesaldēšana, tas ir pieaugums par aptuveni vienu triljonu un 24 miljoniem eiro, kas tiktu izteikts salīdzināmās cenās jeb aptuveni 3,1%. Savukārt EP vairākums nobalsoja, ka pieaugumam jābūt ne mazākam par 5%. Ir skaidri iezīmējusies problēma, ka ES budžeta lielāko iemaksātāju pozīcijas atšķiras no EP pozīcijām. EK priekšlikums ir tuvāks maksātājvalstu pozīcijai un paredz 3,16% pieaugumu. Tātad EK ir nostājusies pret EP, un tagad gaidāma asa reakcija no EP puses. Jau pieņemot 2011. gada budžetu, parlaments cīnījās par to, lai izmainītu ieņēmumu struktūru, palielinot tā dēvētos pašu resursus.
Kādus tieši?
Pašlaik aptuveni 85% ES budžetu veido dalībvalstu maksājumi, bet 15% veidojas daļēji neatkarīgi no dalībvalstu maksājumiem. Tos veido atskaitījumi no PVN, muitas nodevas un dažādas soda naudas. EK ir nākusi ar revolucionāru priekšlikumu mainīt budžeta struktūru, par 40 % samazinot dalībvalstu iemaksas budžetā un tos aizstājot ar diviem nodokļiem. Latvijas Finanšu ministrija jau paspējusi šo ideju noraidīt, taču jāsaprot, ka EK nerosina ieviest jaunus papildu nodokļus, bet gan noteikt aizstājošos nodokļus.
Pirmkārt, dalībvalstīm būtu jāmaksā ES budžetā 1% no PVN, kas nozīmē, ka, piemēram, no Latvijas, kur PVN likme ir 22%, ES budžetā aizietu 1%, taču tas nenozīmē, ka Latvijai būtu jāpalielina PVN līdz 23%.
Šādā veidā ES budžetā plānots gūt ieņēmumus, kas aizstāj 18% no dalībvalstu iemaksām, vēl 22% veidotu finanšu transakciju nodoklis, kas nenozīmē nodokli no jebkurām finanšu transakcijām, bet gan tikai no darījumiem ar vērtspapīriem. Latvijas gadījumā 2011. gadā plānotie PVN ieņēmumi ir aptuveni 972,5 miljoni latu. Ja mēs atdotu ES budžetā 1% no šīs summas, maksājums būtu kādi 13 miljonu eiro. Tas ir, Latvijas iemaksa ES budžetā, kas ir 200 miljonu latu katru gadu, tiktu samazināta par 40%, un mēs katram gadam varētu neiemaksāt 80 miljonu latu, tā vietā būtu jāiemaksā 13 miljonu eiro, tātad - daudz mazāk.
Savukārt pret finanšu transakcijas nodokli, manuprāt, aktīvi protestēs tās valstis, kur tirdzniecība ar vērtspapīriem notiek ļoti aktīvi. Pie mums Latvijā šādu darījumu gandrīz nav, tādēļ nodoklis noteikti neradītu būtiskas problēmas.
Cik ticami, ka šāda sistēma tiks ieviesta?
Tas var notikt tikai ar visu ES dalībvalstu piekrišanu, tikko kaut viena dalībvalsts pasaka nē, tā EK priekšlikums par šiem diviem nodokļiem izčākst. EP mēs varam balsot no rīta līdz vakaram, bet, ja kāda no dalībvalstīm nepiekrīt, nekas nenotiks.
Tas sarežģī jaunā finansēšanas mehānisma ieviešanu?
Jā, noteikti. Taču diez vai EK būtu nākusi ar šo priekšlikumu, ja nebūtu konsultējušies ar vadošajām dalībvalstīm.
Latvijā gan lielākais satraukums ir par plānotā ES budžeta izdevumiem, to, ko iegūs vai neiegūs Latvija.
Te ir jāsaka divas svarīgas lietas. Pirmā - iepriekš 3,16% pieaugums salīdzināmās cenās ir plānots visam budžetam saistību daļā. Ko EK vēl piedāvā? Šī ir pirmā reize, kad piedāvā samazināt lauksaimniecībai naudu, šādu gadījumu vispār līdz šim nav bijis. Tagad lauksaimniecībai kopumā ir plānots samazinājums 8,1%, kas nozīmē aptuveni 39 miljardus eiro mazāk.
Septiņu gadu periodā?
Tieši tā. Bet to lauksaimniecības maksājumu daļu, kas ir saistīta ar tiešmaksājumiem, tiek piedāvāts samazināt par 16,3%. Pirmie iebildumi ir par to, ka naudas ir mazāk kopumā, bet nākamais jautājums: kādu iespaidu tas atstāj uz Latviju.
EK piedāvājums ir dīvains - viņi norāda, ka ir valstis, kuras ir zem vidējā maksājumos, kas būs 269 eiro uz hektāru 2013. gadā. Latvijā tie būs tikai 94,7 eiro uz hektāru. «Sliktajā galā», zem vidējā ir Latvija, Lietuva, Rumānija, Igaunija, Portugāle, Polija, Spānija, Slovākija, Lielbritānija, Austrija, Zviedrija un Somija, kas gan ir tuvu pie vidējā, bet visvairāk virs vidējā saņem Grieķija, Nīderlande, Beļģija, Dānija, Itālija, Vācija un Īrija, Francija. EK liek priekšā samazināt kopējo finansējumu tiem, kam ir tiešmaksājumi virs vidējā līmeņa, naudu ņemot nost un palielinot tām valstīm, kurām tiešmaksājumu apmērs ir zem 90% no vidējā. Un mēs esam starp tiem, kam EK ierosina palielināt - Latvijas gadījumā varētu runāt par aptuveni 60% pieaugumu tiešmaksājumiem. Tie 150 eiro uz hektāru Latvijas zemniekiem varētu būt tikai no 2020. gada, taču arī pie šīs shēmas mēs vienalga būsim pēdējie ES pēc tiešmaksājumu apmēra. Bet jārēķinās, ka papildu naudas nebūs.
Par lauksaimniecību vēl jāsaprot divas lietas. Pirmā - 30% no ES subsīdijām vispār netiks maksātas, ja lauksaimniecība nebūs pietiekami «zaļa». Vēl ir piedāvāts uzlikt ierobežojumu, kas nozīmē, ka, lai risinātu situāciju, ka milzīgus tiešmaksājumus saņem karaliskās ģimenes un lielie zemes īpašnieki, tiek noteikti griesti, virs kuriem platību maksājumus nemaksā. Svarīgi būtu noskaidrot, cik lieli būs šie griesti, vai tie skar mūsu lielās saimniecības, tādas kā, piemēram, Tērvete.
Kādas nepatīkamas izmaiņas vēl sagaida zemniekus?
Lauku attīstības programma jeb tā sauktais otrais pīlārs. Līdz šī gada martam Latvija bija apguvusi ap 30% no šajā plānošanas periodā pieejamās naudas. Latvijas finansējums te ir aptuveni viens miljards latu. Tas, ko EK saka, ir, ka šo naudu vajadzētu sasaistīt ar Agenda 2020 mērķiem. Viņi arī piedāvā daļu no šīs naudas ņemt nost un pārdalīt uz struktūrfondiem. Tas nozīmē, ka nauda var arī nenonākt laukos.
Zemniekiem, rakstot projektus, būtu jāsacenšas ar citiem uzņēmējiem, lai iegūtu ES finansējumu?
Tieši tā. Patlaban Latvijā šīs programmas apsaimnieko Lauku atbalsta dienests, bet, ja šo naudu raus uz citām aģentūrām, mums tas varētu nākt par sliktu.
Tomēr satraukums ir arī par struktūrfondu finansējuma apjomu.
EK piedāvā šeit kopējā finansējuma palielinājumu par 5,9%, bet tālāk seko nepatīkamas lietas. Agrāk bija tā, ka, ja valsts kopprodukts (KP) ir zem 75% no ES vidējā, valsts kvalificējas konverģences kritērijam un saņem naudu no kohēzijas fondiem. Šo naudu patlaban saņem tikai 15 valstis - 12 jaunās un trīs vecās - Spānija, Portugāle un Grieķija. Tagad EK piedāvā konverģences kritēriju attiecināt ne tikai uz valstīm, bet arī uz atsevišķu valstu reģioniem, kas varētu pretendēt uz naudu, ja viņu KP uz vienu iedzīvotāju ir zem 75% no ES vidējā. Te ir nepārprotama cenšanās saglabāt naudu arī tajos reģionos, kas jau kļūst bagātāki. Līdz ar to šeit nevaram runāt par tendenci virzīt ES naudu uz nabadzīgākajiem reģioniem, lai izlīdzinātu atšķirības starp turīgākajām un nabadzīgākajām valstīm. Otra nepatīkamā lieta ir tā, ka tiek ielikts iekšā princips, kas dod EK tiesības 5% no paredzētā finansējuma vispār neizmaksāt, ja jūs slikti pildāt naudas apgūšanas plānus...
Trešais drauds - piedāvājums saistīt naudas izmaksas ar valstu absorbcijas kapacitāti, kas nozīmē, ka, ja EK uzskata, ka jūs nespējat naudu pietiekami labi apgūt, izmaksas tiek samazinātas.
Bet pati nepatīkamākā lieta ir tas, ka līdz šim 4% no valsts IK bija robeža, aprēķinot no ES fondiem saņemamā maksimālā finansējuma apmēru. Tagad EK piedāvā šos 4% nomainīt uz 2,5% un tas ir lielā pretrunā ar solīto pieaugumu. Maksimālā piešķīruma samazinājums no 4% uz 2,5% ir ļoti būtisks. Ja uz šo finanšu perspektīvu jau attiecinātu 2,5%, mums tagadējo 4,7 miljardu eiro vietā būtu tikai 2,9 miljardi eiro.
Tad rodas jautājums: vai vispār kāds var cerēt uz ES finansējuma pieaugumu pēc 2014. gada?
Zinātne! Pielikums ir nopietns - 20 miljardu eiro, taču attiecībā uz zinātnes finansējumu Latvijai nekāda daļa nav iezīmēta, un būs ļoti nopietni jācīnās, lai dabūtu šo finansējumu. Latvijā vietējais finansējums zinātnei ir švakāks, un tas nozīmē, ka ar skandināviem sacensties mums ir nereāli.
Izvaicāja Madara Fridrihsone, Dienas Bizness