Abus notikumus gan nevajadzētu pārspīlēti sasaistīt, jo neba jau šķiršanās no trenera tik ievērojami uzlabojusi Gulbja sniegumu. Īstais iemesls drīzāk meklējams pārtraukumā, kura laikā Ernests nepārstāvēja izlasi Deivisa kausa izcīņas mačos ar Bulgāriju. Ja var ticēt tenisistam, viņš šo laiku izmantojis mierīgiem, ritmiskiem treniņiem, un tie gan varēja labvēlīgi ietekmēt viņa spēli. Tāpat nevajadzētu pārvērtēt šo gūto uzvaru, jo uz Indianvelsas cietā seguma mālu mīlošais spānis, kurš ir pasaules 94. rakete, noteikti nebija tas neērtākais pretinieks. Jācer, ka septiņu zaudējumu sērijas pārtraukšana un gada pirmā uzvara noņems nepatīkamo spriedzi pirms nākamās cīņas pret Adrianu Mannarino (38. rangā) no Francijas. Spēļu ritma atgūšanai noderēs naktī uz pirmdienu pēc Latvijas laika notikusī dubultspēle, kurā Gulbis kopā ar vācieti Andrē Bēgemani spēlēja pret Marinu Čiliču un Huanu Martinu del Potro.
Atgriežoties pie Bresnika, šī gada laikā publiski izskanējusī komunikācija un Ernesta rezultāti liecināja, ka trīs gadus ilgā sadarbība sevi ir izsmēlusi, tāpēc šāds lēmums bija tikai loģisks. Gulbis atzinis, ka šķiršanās bijusi bez naida, turklāt var tikai piekrist, ka austrieša ieguldījums tajā, ka latvietis joprojām ir elitē, turklāt var tēmēt pat uz visaugstākajām vietām, ir nenovērtējams.