Pratam atvēlēta viena no galvenajām lomām. «Skarbais čalis,» - tā savu varoni filmā Juras laikmeta pasaule raksturo aktieris. Viņa atveidotais Ouens Greidijs Juras laikmeta atrakciju parkā pēta plēsīgo dinozauru velosireptoru uzvedību, un vīrišķīgajam avantūristam izdevies kļūt par šo mežonīgo radību barvedi. Intervijā, kas tapusi studijā Universal Pictures, Kriss Prats stāsta par filmas Juras laikmeta pasaule uzņemšanu.
Pirms vairākiem gadiem jūs pajokojāt par iespēju tēlot Juras laikmeta parkā. Kāda ir sajūta, galu galā piedaloties filmas turpinājumā?
Tas patiešām bija pravietiski, es pat izteicos, ka būs Juras laikmeta parks 4! Tas ir gluži kā grāmatā Noslēpums - tu noskaties video, un vēlēšanās piepildās. Es biju 13 gadu vecs, kad noskatījos pirmo filmu, un tā mani uzrunāja īstajā brīdī, radīja īssavienojumu manā iztēlē, jo bija ideāls aizraujošu notikumu un zinātnes apvienojums. Filma padarīja iespējamu ideju par to, ka dinozauri staigā pa pasauli, un tas tolaik šķita tik reāli. Juras laikmeta parks bija novatoriska filma ar lielisku mūziku, fantastiskiem vizuālajiem efektiem, brīnišķīgiem varoņiem un kļuva par notikumu. Par to zināja visi. Atceros, ka noskatījos reklāmas rullīti un nodomāju: «Kas tas ir?!» Laiku pa laikam top kāda filma, kas sajūsmina skatītājus. Kopš šīs tapšanas pagājuši 22 gadi, un tā joprojām nav zaudējusi aktualitāti. Tāpēc ir tāda sajūta, ka pienācis laiks atkal pievērsties šim tematam. Sižets ir saistīts ar tēmām, kas nepastāvēja 90. gadu sākumā, kad klajā nāca pirmā filma, piemēram, nespēja sajūsmināties par zinātnes brīnumiem, kas tiek radīti mums visapkārt.
Kā ir palūkoties viņpus priekškaram un ieraudzīt, kā tiek radīts brīnums?
Manuprāt, tāda ir mūsu nodarbošanās būtība. Brīnums ir tas, par ko maksā publika. Tāpēc, jā, atrodoties otrā pusē, nekad nevarēsi apsēsties krēslā un baudīt filmu kā skatītājs. Tā vietā arī tu kļūsti par daļu no procesa, un tieši to arī mēs visi vēlamies. Runāju ar Stīvenu Spīlbergu un pēkšņi sapratu, ka viņš nekad nav apsēdies un noskatījies «Stīvena Spīlberga» filmu. Kad viņš uzauga, arī viņam bija savas mīļākās filmas, piemēram, Hičkoka uzņemtās kinolentes, un tagad viņš veido filmas, kas ir mīļākās citiem. Mēs par to runājām, un viņš teica: «Tāds ir mūsu darbs. Mēs paši nekad pilnībā neizbaudām savas filmas, tās ir dāvana, ko pasniedzam skatītājiem.»
Kā jūs gatavojāties šai lomai?
Man bija visnotaļ stingrs treniņu režīms, lai sagatavotos fiziski. Scenārijā Ouens ir agrākais īpašās vienības kaujinieks, tāpēc viņam ir armijas pieredze. Es daudz runāju ar flotē dienējošajiem, kā arī ar cilvēkiem, kas kino industrijā strādā ar bīstamiem dzīvniekiem. Man bija iespēja satikt Rendiju Milleru, kurš savā rančo vada dzīvnieku apmācības centru Plēsoņas darbībā/Predators In Action, un redzēt, kā viņš strādā ar lauvām, tīģeriem un pat lāčiem. Iepazinos ar dažiem viņa paņēmieniem. Mēs, piemēram, nospriedām, ka velosireptors ar savu gudrību un spēju risināt problēmas varētu būt vistuvāk grizlilācim, izstrādājām shēmu, lai noteiktu, kāda būs mana varoņa motivācija un kas viņš ir.
Kā bija sastrādāties ar režisoru Kolinu Trevorovu?
Kolins ir atsaucīgs, bet nekad filmas uzņemšanas laikā neatkāpjas no savas vīzijas, un tas ir ļoti svarīgi. Ja kļūsti pārāk atsaucīgs, vari izniekot daudz laika, bet šādai filmai laiks ir nauda un no svara ir katra sekunde. Viņš ticēja savai vīzijai un to īstenoja līdz ar iepriekš sastādītu plānu. Tas bija tiešām iespaidīgi. Kolins nebija izraudzīts par režisoru tāpat vien. Viņam bija interesants skats uz sižetu, un viņš iedziļinājās procesā, izvirzot pats savas idejas un paliekot tām uzticīgs. Šādas filmas nozīmē lielu darbu, un es zinu, ka Stīvens (Spīlbergs - red.) apzinājās, ka Kolins to spēj paveikt.
Veidojot šādu filmu, ir daudz gaidu un liels spiediens. Vai jūs to manījāt?
Mēs sākām darbu, ticēdami, ka uzņemsim labāko filmu, kāda jebkad radīta, jo uz spēles likts daudz, runājot ne vien par izdošanos, bet arī par pirmās filmas atstāto mantojumu. Šis zīmols cilvēkiem ir ļoti īpašs. Studijai Universal bija ļoti svarīgi izrādīt cieņu sākotnējās filmas faniem.
Filmas uzņemšanai tika atjaunots pirmajā redzamais apmeklētāju centrs. Kā tas bija - darboties oriģinālas filmas dekorācijās?
Kad tur iegājām pirmoreiz, viss bija apsūnojis, uz grīdas bija redzams skelets, kas bija palicis pāri no pirmās filmas velosireptoru uzveiktā tiranozaura, visapkārt 20 pamestības gadu zīmogs. Tas bija neaizmirstams mirklis. Ir daži fantastiski Spīlbergam raksturīgi vizuālie efekti, ko mēs izmantojām arī šīs filmas uzņemšanā, piemēram, kad es izlecu no mašīnas, bet tā palecas gaisā un avarē. Mēs vērojām, kā šī epizode tiek veidota pa daļām un cik ļoti tā atgādina Indiana Džonsu vai sākotnējo Juras laikmeta parku. Izmantotas arī dažas novatoriskas tehnikas. Ir baiļpilno gaidu un sižeta nepārtrauktības elementi - viss, kas ir ļoti mūsdienīgs un ko šodien sagaida no filmām. Kad cilvēki skatīsies šo filmu nākotnē, viņi redzēs, ka šī ir filma mūsu paaudzei.