Tomēr daudzās ugunsdzēsēju depo telpās apstājies laiks, radot ārkārtīgi interesantu vidi. Te saglabājušies lieliski XX gadsimta otrās puses - padomju ēras - interjeri ar parketa grīdām un dekoratīvām kāpņu margām, kā arī sociālā reālisma mākslas priekšmeti - freskas ar ugunsdzēsējiem, kas attēloti bīstamajos darba apstākļos, gleznas, milzīgas kapara emblēmas. Pat garāžu saturs brīžiem liek sajusties kā Motoru muzejā - nekur citur neieraudzīsiet tik nospodrinātas un mirdzošas XX gadsimta otrās puses automašīnas.
Kūrorta depo
Ķemeru depo kādreiz bija liels un slavens - kā nekā atrodas savulaik slavenā kūrorta pilsētā, kur daudzstāvu sanatorijas un augsti viesi. Diemžēl laika ritējums darījis savu, liela daļa glauno sanatoriju pārvērtušās gruvešu grēdās, izdzīvojušas tikai dažas. Sarukusi arī ugunsdzēsēju daļa, Ķemeros šobrīd bāzējas vienīgi postenis ar pusduci vīru. Kādreiz te bijis savādāk, dzīvāk, stāsta Ķermeņu posteņa komandieris Mihails Antonovs: «Savukārt šobrīd te ir klusi. Nav tādu mazo izbraukumu, toties, ja deg, tad deg nopietni. Šeit, Ķemeros, ir koka apbūve.» Komandieris stāsta, ka lielākais pēdējā laika ugunsgrēks noticis Ķemeru sanatorijas poliklīnikas ēkā, kad liesmas izpletušās 3000 kvadrātmetru platībā un dzēšanā bija iesaistīti 50 cilvēki: «Visu nakti dzēsām.»
Ķemeru depo šobrīd atrodas divas automašīnas - vecais ZIL, kas gaida norakstīšanu, un mazliet jaunāks pilnpiedziņas ZIL ar modernizētu aprīkojumu. Par depo aizgājušo godību liecina aptuveni piecus metrus garš un divus metrus augsts metāla cilnis, kurā atainots Jūrmalas pilsētas plāns un atzīmēti Jūrmalā esošie ugunsdzēsēju depo. Mihails stāsta, ka šo mākslas darbu noteikti saglabās, tā ir liecība, ka te reiz ir bijusi militarizētā ugunsdzēsības nodaļa. Vismaz tā krievu valodā rakstīts uz bareljefa.
Slokas stāsts
Nobraucam gar nodegušo Ķemeru poliklīniku, gar sanatoriju drupām, kurās nekas vairs neliecina, ka ēkas reiz funkcionējušas ļoti dinamiski, un dodamies uz Sloku. Tieši te notiek 50% no visiem Jūrmalas ugunsgrēkiem, turklāt postenis apkalpo arī teritoriju starp Lielupi un Babītes ezeru, kurā atrodas Spuņciems.
Slokas ugunsdzēsēju depo atrodas vēsturiskajā centrā blakus tirgus laukumam un vecajam rātsnamam, kurā šobrīd atrodas internātskola. Patiesībā to, ka šis ir vēsturiskais Slokas centrs, zina tikai retais. 1959. gadā Sloka zaudēja pilsētas tiesības un tika apvienota ar Jūrmalas pilsētu, savukārt aktīvā dzīve līdz ar Kauguru daudzstāvu ēku celtniecību pārcēlās tuvāk jūrai. Nākamais trieciens pilsētai bija lielākā darba devēja - Slokas celulozes un papīra fabrikas slēgšana XX gadsimta 90. gados. Pilsētā sākās bezdarbs, daudzi aizbrauca, citi sāka dzīvot, kā pagadās. «Bijuši gadījumi, kad aizbraucam uz izsaukumu un redzam, ka cilvēks lēnā garā sācis kurināt nost māju, kurā dzīvo. Nokurinājis mēbeles un sācis jaukt nost starpsienas. Tad kādā brīdī viss aizdedzies. Pēc ugunsgrēka ģimene pārvācās uz blakus esošo māju un pirmo ēku nokurināja pa tīro. Dažām ģimenēm ir visai piezemētas prasības pret dzīves ērtībām un arī drošību,» stāsta viens no Slokas posteņa ugunsdzēsējiem glābējiem. Pilsēta esot stipri depresīva, ir gan ļaunprātīgi dedzinātāji, gan arī bezpajumtnieki, kas, izmisuma dzīti, ielaužas pamestās mājās un, cenšoties sasildīties, tās nodedzina.
«Kauguros situācija mazliet uzlabojusies, agrāk ļoti bieži dega daudzdzīvokļu māju pagrabi, jo tie bija bezpajumtnieku iecienīta sildīšanās vieta. Tagad pagrabu telpas tiek slēgtas, tomēr laimes meklētāji mēdz uzlauzt durvis,» stāsta glābējs.
Depo bez zaļumballēm
«Daudzi autovadītāji nedomā ar galvu,» stāsta glābējs, kas izsaukumos sēžas pie ugunsdzēsēju auto stūres, un turpina: «Pagājušajā ziemā braucām uz izsaukumu Kauguros. Ātrums pie astoņdesmit, bākugunis, signāls - bet pa priekšu nesas viens ar vieglo un nedod ceļu. Priekšā luksoforā iedegas sarkanais un šis bremzē, turklāt nostājas blakus citam auto, kas jau stāv krustojumā, pilnībā nobloķējot ielu. Man nācās braukt iekšā kupenā ceļa malā, lai izvairītos no sadursmes. Vieglais aizlaidās, ieraugot, ko savārījis.»
Jūrmalas tūrisma portāls raksta, ka Slokas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība dibināta 1873. gadā. Biedru lielākā daļa bija privātmāju īpašnieki, kuriem rūpēja savu īpašumu aizsardzība no ugunsnelaimes. Latvijas Republikas laikā, kad biedrība kļuva turīgāka, tā pie ugunsdzēsēju depo uzbūvēja ugunsdzēsības torni. Kad vecais tornis bija bīstami sapuvis, 1945. gadā uzbūvēja jaunu. Slokas ugunsdzēsēju biedrība turpināja darboties arī padomju laikā.
Par šo laiku depo telpās saglabājušās pāris vēsturisku liecību - elpošanas iekārta ar skābekļa reģenerēšanas bloku, sena ķivere, kāpnes. Aprīkojumā - divas mašīnas. Moderns Iveco Eurocargo apvidus auto un renovēts ZIL visurgājējs, līdzīgs kā Ķemeros, tas saņemts no Ugunsdzēsības koledžas, kad tur atjaunots autoparks. Arī šeit, kā visur, telpas tiek remontētas saviem spēkiem, un ir problēma ar celtniecības materiāliem: «Pa laikam jau kaut kādus materiālus mums atsūta. Sevišķi, ja pasakām, ka remontēsim paši, ka par darbu papildus jāmaksā nebūs. Daudzi puiši ir celtnieki un pat ir ar mieru kaut ko pieremontēt vai salabot atnākt savā brīvdienā. Tā mēs šeit arī parasti darām - savācam vienai telpai nepieciešamos materiālus un tad šo telpu vienā divās dienās izremontējam. Tā ir savestas kārtībā atpūtas telpas, virtuve.»
Blakus Slokas pamatskolai, kur šobrīd slejas futbola stadions, reiz ir bijusi Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības celta estrāde, kur rīkotas zaļumballes un bijis izrakts neliels dīķis, kurā varēja vizināties airu laiviņās.
Ugunīgā lūgšana
«Sloka atrodas ļoti skaistā vietā, blakus Lielupei, turklāt šeit agrāk bija gan promenāde gar upmalu, kas veda uz fabriku, gan kultūras nams. Tagad tas viss pazudis. Tiesa gan, arī pamesto ēku kļūst arvien mazāk - daudzas ir tā nodzīvotas, ka vienkārši sabrukušas, citas savukārt nodedzinātas. Līdz ar to arī bezpajumtniekiem un dzērājiem vairs fiziski nav kur ievākties, daudzi pārcēlušies uz sociālajām mājām Kauguros. Uz turieni sanāk braukt itin bieži. Pēdējais gadījums bija, kad tantuks nolēma Dieviņu palūgties, svecīti aizdedzināja. Svecīte apkritusi, aizkari aizdegušies, tad vēl mazliet tapetes un tuvumā esošās mēbeles,» stāsta vecākais no Slokas glābējiem. Pieļaujams, ka varbūt pēc gadiem kaut kas mainīšoties, tomēr šobrīd neizskatās. Vecā fabrika nojaukta un pārdota ķieģeļos, daudzi aizbraukuši uz Angliju, daudzi nodzērušies tepat.