Uz jautājumu, vai Latvijai nedraud kādas sankcijas gadījumā, ja mēs ar stingrajiem kritērijiem nespējam piesaistīt noteikto patvēruma meklētāju skaitu, atbildīgā ministrija skaidru atbildi nesniedz. «Latvijas vēlamie kritēriji ir ģimenes ar bērniem, kurās pieaugušie ir ar specialitāti un kādu svešvalodu zināšanām, bet mums teorētiski jābūt gataviem uzņemt jebkuru no pārvietošanas programmai piedāvātajām personām,» atzīst ministrijas pārstāve Gunta Skrebele.
Gana samocīti, bet patlaban procesu diriģē Itālija un Grieķija. «Tas ir atkarīgs no tā, kā viņi ir gatavi piedāvāt šo personu lietas izskatīšanai. Patlaban uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm pārvietoti nedaudz vairāk nekā 400 cilvēku. Pārvietošanas procesu ietekmē arī cilvēku esamība šajos atlases punktos, tāpēc Itālijas un Grieķijas amatpersonām jāveic nopietns darbs, lai patvēruma meklētāji piedalītos šajās programmās,» skaidro G. Skrebele.
Pirmās ģimenes
Latvijā pagājušajā nedēļā kvotu programmas ietvaros ieradās pirmās divas ģimenes. Tām jāpiedzīvo tieši tās pašas procedūras, kas citiem patvēruma meklētājiem.
Par to, kāda atmosfēra valda centrā Mucenieki, uzzināt ir visai grūti. Arī to, kā centrā iejūtas jaunās ģimenes, neviens nevēlas stāstīt. «Ko tur daudz stāstīt, ja viņi tur uzturas tikai divas trīs dienas. Vēl visas pārbaudes no robežsardzes un PMLP nav veiktas, un es īsti neredzu, ko tur varētu nokomentēt,» teic Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Undīne Priekule. Agrāk patvēruma meklētāju bija maz un personāls viņus visus pazina, tagad ir citādi. Centrā ir daudz iemītnieku, un tie ļoti bieži mainās. U. Priekule teic, ka sazināties ar centra vadītāju Pēteri Grūbi neesot jēgas, plašāka informācija varētu būt nedēļas beigās. Jaunajām ģimenēm ir pietiekami daudz pienākumu un pārbaužu, kas jāveic.
Pēc pastiprinātās mediju uzmanības noslēgušies arī pārējie centra iemītnieki. «Pirms pagājušajā nedēļā tika atvesti jaunie patvēruma meklētāji, mums bija arī komunikācija ar jau esošajiem. Ar mums piekrita komunicēt viens divi cilvēki, kuri beigās noslēdzās. Viņi nav ieinteresēti popularizēt savu viedokli, un mēs šo privātumu respektējam,» skaidro U. Priekule.
Šodien būs precīzi zināms, cik patvēruma meklētāju centrā Mucenieki uzturas. Dati tiek atjaunoti reizi nedēļā. Pagājušajā otrdienā centrā uzturējās 72 iemītnieki. Viņu skaits palēnām samazinās, piemēram, novembrī bijuši 98. Noteikta pamatojuma šai tendencei nav. «Iemesli var būt jebkādi. Dažiem tiek atteikti statusi, un viņi tiek deportēti uz savām valstīm. Citreiz kāds ir aizbēdzis pats, un to nokontrolēt nav mūsu spēkos un pienākumos. Tā tas skaitlis veidojas,» atklāj U. Priekule.
Beidzot plāns
Biedrības Patvērums Droša māja valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane Dienai pauž gandarījumu, ka beidzot līdz ar tā saukto kvotu bēgļu programmu Latvijai ir izveidots rīcības rāmis. «Vairākām ministrijām ir dots savs uzdevums, kur katra uzņemas atbildību par kādu noteiktu darbu bēgļu kontekstā. Visu laiku to darīja tikai Iekšlietu ministrija un tās pakļautībā esošā PMLP,» teic S. Zalcmane.
Vismaz Mucenieku centrā patvēruma meklētāji patlaban nejūt to lielo agresiju, kas pret tiem vērsta publiskajā telpā. Patiesībā notiek tieši pretējais - Patvērums Droša māja vadītāja atklāj, ka līdz šim tik lielu atbalstu viņiem vēl neviens nav sniedzis. «Šie cilvēki vairāk saskaras ar tiem, kas ir atbalstoši viņu situācijai. Jā, varbūt viņi caur sociālajiem tīkliem kaut ko uzķer, tomēr viņi nav teikuši, ka kāds autobusā viņus būtu aizskāris,» stāsta S. Zalcmane.
Šeit gan jāpiemin, ka vietējie Mucenieku iedzīvotāji pauduši klaju neapmierinātību saistībā ar jaunajiem plāniem patvēruma meklētāju vajadzībām pielāgot vēl vienu ēku. Diena jau rakstīja par valdības lēmumu piešķirt vairāk nekā četrus miljonus eiro Mucenieku centra un Bundulīšu pārbūvei. Vietējie iedzīvotāji ar atklātu vēstuli vērsās pie valsts amatpersonām, norādot, ka viņus neapmierina plāni Muceniekus pārvērst par bēgļu ciematu. Vietējie objektu Bundulīši, kas atrodas 30 metru attālumā no dzīvojamajām mājām, nodēvējuši par cietumu, jo pārliecināti, ka tas tiks veidots kā aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs. Iekšlietu ministrijā šīs bažas gan noraida.