Mainās arī organisma aizsargspējas jeb imunitāte. Kas senioru vecumā jāņem vērā, lai to stiprinātu, skaidro imunologs Lauris Līcītis.
Iespaido arī emocijas
«Nozīme ir ne tikai vecumam, bet arī ārējās vides faktoru ietekmei, ar to saprotot gan fizikālos, gan bioloģiskos aspektus - mikroorganismus, starojumu, magnētiskos un bioloģiskos laukus. Arī mūsu emocijas, emocionālā pasaule, kas varbūt nav tieši saistīta, tomēr atstāj iespaidu uz imunitāti,» uzskata imunologs.
Ir pierādīts, ka pozitīvi noskaņotam cilvēkam organisma aizsargspējas strādā labāk. Arī L. Līcītis atzīst - laimīgi cilvēki ir mazāk uzņēmīgi pret slimībām: «Cilvēkiem gados, pirmkārt, svarīgas pozitīvas emocijas, bet, otrkārt, jāsaprot: iegūt veselību senioru gados, kad jaunībā par to nav domāts, diemžēl nevar. Var tikai mēģināt saglābt to, kas vēl saglābjams.» Kā to darīt? Sākt norūdīšanos vai izdot naudu par dārgiem vitamīniem?
Seniori pieder tai ļaužu grupai, kam ar gadiem iekrājušās dažādas hroniskas kaites. Kā norāda L. Līcītis, vecumā ļoti būtiski darīt visu, lai hroniskās saslimšanas spētu uzturēt mazāk aktīvās formās, tāpat arī der pārskatīt ēšanas paradumus un dzīvesveidu. Bet tas nenozīmē bez apdoma mesties āliņģī vai pēkšņi sākt drastiskas norūdīšanās procedūras. Norūdīšanās gan ir atzīstama jebkurā vecumā, tomēr te vajadzētu ieklausīties, ko signalizē organisms - labsajūtu vai stresu. Lai gan pēc individuāla padoma, kā stiprināt imunitāti pie noteiktām hroniskām kaitēm, vislabāk doties pie sava speciālista, vai tas ģimenes ārsts, fizioterapeits vai imunologs, tomēr ir daži pamatprincipi, ar kuru palīdzību iespējams celt organisma aizsargspējas.
Stiprināt gļotādas veselību
Epidemioloģisko draudu laikā imunologs uzsver profilakses nozīmi, lai izvairītos no lipīgajām infekcijām: «Vārda tiešākajā nozīmē vajadzētu izolēties no sabiedrības. Tas nenozīmē gluži ieslēgties četrās sienās, bet izvairīties no cieša kontakta ar saslimušajiem un uzturēties apstākļos, kur svaigs gaiss ir apritē.» Tiem, kas jau klepo un šķauda, jūtas slimi, L. Līcītis iesaka izmantot mūsu sabiedrībā pagaidām nepopulāro aizsargmasku. «Maska nepalīdzēs nesaslimt, taču aizturēs slimības ierosinātāja ceļošanu telpā. Tas nav mazsvarīgs faktors, jo pierādīts, ka, cilvēkam nošķaudoties, mikrobu izplatīšanās ātrums telpā ir pie 200 kilometriem stundā.»
Vai senioriem mediķu ieteiktā savlaicīga vakcinēšanās neatstāj arī negatīvu ietekmi uz imunitāti? L. Līcītis to nenoliedz, turklāt brīdina, ka vakcīnas efektivitāte nav simtprocentīga, tā svārstās no 45 līdz 65 procentiem. «Sava organisma aizsargspēju stiprināšanai nepieciešams stiprināt gļotādu veselību, jo tieši caur gļotādu notiek infekcijas saskarsme ar organisma iekšējo vidi - gan caur elpošanas, gan kuņģa zarnu trakta sistēmu,» norāda imunologs. Gļotādas veselības stiprināšanai jālieto vitamīni un dažādi antioksidanti. Imunologs iesaka selēna savienojumus, koenzīmu Q10, skujkoku, piemēram, priežu, ekstraktus, arī augļus. Antioksidējošas īpašības piemīt C, E un A vitamīnam.
Holesterīna bubulis
Organisma aizsargspēju stiprināšanai būtiskas arī nepiesātinātās taukskābes. Taukvielas uzturā ir jālieto - uzsver imunologs. «Runājot par to, kas nosaka holesterīna paaugstināšanos, cik tas bīstams un kā ar to cīnīties, esam aizgājuši par tālu. Reklāmu ir daudz - tāds un tāds līdzeklis stiprinās jūsu sirdi... Bet nestiprinās! Tāpēc, ka ar taukiem un taukskābēm uzņemam arī organismam vitāli nepieciešamas vielas. Ierobežojot taukvielu iekļaušanu ēdienkartē, ierobežojam arī vitālās vielas, kuras citādi uzņemt nav iespējams, jo ir vajadzīga vide, kas tās ienes un piegādā organismam. Tā ka priecāšanās par liesu uzturu no imunologa viedokļa ir maldīga,» nepārspīlēt ar striktām diētām iesaka L. Līcītis.
Imunologa praksē bijuši arī vājas miesasbūves pacienti, kuri gaļu neēd vispār, taču holesterīna rādītāji sasniedz cipara deviņi atzīmi, kad norma ir līdz seši. Kāds tam izskaidrojums? «Ne jau uzturs tiešā veidā nosaka holesterīna līmeni. Virkne zinātnieku uzskata, ka holesterīna līmeni nosaka nevis tas, ko ēdam, bet kāda ir kuņģa un zarnu trakta mikroflora. Ja pareiza, holesterīns nebūs paaugstināts,» uzskata imunologs. «Tāpēc par kuņģa un zarnu trakta veselību nopietni jārūpējas, raugoties, ko ēdam un kā ēdam. Tas pats speķītis neko ļaunu nenodarīs,» piebilst mediķis. Ar imunitāti tam ir vistiešākais sakars - kuņģa zarnu traktā ir līdz diviem tūkstošiem dažādu baktēriju, kas zināmā mērā arī nosaka imunitātes īpašības. Ja mikroflora nebūs pareiza, tie elementi, kas nodrošina normālu gļotādas funkcionēšanu - vitamīni, taukskābes - neuzsūksies vajadzīgajās proprcijās.