Diezgan regulāri braukāju uz zinātniskajām konferencēm, tur pēdējos gados esmu uzstājies ar ielūgtiem plenāra referātiem. Kādēļ es to visu šeit tik sīki stāstu?
Patiesībā tas ir galvenais jautājums senioram pēc aktīvā darba mūža: ko ielikt savas dzīves centrā kā galveno? Es par sevi sākumā stāstīju tāpēc, ka man dzīvē ir laimējies. Visu mūžu strādāju interesantu darbu un to turpinu darīt arī tagad. Bet ne visiem tā veicas.
Bieži vien jau dažus gadus pirms pensijas saņemšanas ir grūti atrast darbu, turklāt šī brīža situācijā darba devējs labprāt darbā ņem jaunākus cilvēkus. Senioriem nākas piedomāt, kā aizpildīt tukšo laiku.
Ļaunākais ir apvainoties uz pasauli un sevi un ieslēgties četrās sienās. Es diemžēl zinu talantīgu cilvēku, kurš radoši strādāja, bet pēc atbrīvošanas no darba kļuva nervozs, strīdējās ar savu kundzi, nepārtraukti skatījās televizoru, samērā ātri smagi saslima un aizgāja citā saulē.
Patiesībā senioru laiks ir cita dzīve, un tai ir jāatrod jēga. Iespējams, darīt visu to, kas nav pagūts darba mūžā.
Atceros izcilu ASV sievieti atomfiziķi. Viņa jau apmēram 14 gadu vecumā sāka studēt atomfiziku un pēc tam intensīvi strādāja. Kaut kad pēc 40 gadiem viņai uznāca nepārvarama vēlme spēlēties ar lellēm. Būdama pietiekami nodrošināta, sieviete tās iegādājās un pāris gadu šādi pavadīja brīvo laiku, aizpildot to tukšumu, kuram pietrūka laika bērnībā.
Protams, kāds man iebildīs: nu jā, viņa bija pārtikusi, varēja to atļauties. Bet ir daudz lietu, kuras neprasa naudas izdevumus! Piemēram, ņemt grāmatas no bibliotēkas un lasīt. Labas grāmatas ir zelta vērtas. Pēdējie pētījumi rāda, ka cilvēka smadzenes pilnveidojas līdz mūža nogalei, tātad jūs pilnveidosities līdz mūža beigām! Varat strādāt savā dārziņā, veidot modeļus un darīt visu, kas ienāk prātā.
Es tiešām novēlu jums katram atrast to, kas sirdij mīļš, un to piepildīt savā dzīvē! Lai jums skaists senioru laiks!