Filips Lastovskis
Šāds viedoklis izskanējis arī agrāk, taču nekādi pētījumi, vai 11 klašu programma paaugstinātu darba tirgus konkurētspēju, nav redzēti. Šaubos, vai pēc šāda modeļa pārsvarā 17 gadu vecie absolventi vispār būs darba tirgū vajadzīgi. Ir arī bažas par skolēnu sagatavotību augstskolai un dzīvei. Jau tagad no augstskolām dzirdamas sūdzības, cik slikti sagatavoti skolēni. Viņi nereti pat nezina, ka Latvijā ir tāds Ministru kabinets un Saeima. Ja šāda situācija ir pēc 12 klasēm, varam iedomāties, kādi skolēni būtu pēc 11 klašu absolvēšanas. Būtu arī problēmas ar sistēmas pārveidi. Lietderīgāk būtu uzlabot un pilnveidot pašreizējo sistēmu.
Ilze Vilkārse
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore
Jau tagad nevar iemācīt bērnam visu to, ko prasa programma. Ja grib samazināt klašu skaitu, jāmaina visa programma. Jau 10. klasē bērns vēl nav gatavs vidusskolas programmai, savukārt, kad viņš beidz vidusskolu, no viņa gaida, ka būs spriestspējīgs un pieaudzis cilvēks. Vidusskolā ir ļoti pārblīvēta programma. Bet kur viņi strādās? Šajā situācijā nebūs kur strādāt. Pēc beigšanas viņiem nekas cits neatliks kā braukt uz ārzemēm. No tā izmisuma, ka nevar nomaksāt visus rēķinus, gados jaunāki pedagogi jau dodas prom.
Viesturs Mušperts
šogad absolvējis Valmieras Viestura vidusskolu
Tas ir iespējams, bet jārēķinās, ka mācību programma atkal ir jāpārveido, mācību slodzei jābūt intensīvākai, līdz ar to arī skolotāju atalgojumam jāaug. Pats pabeidzu 12 klases, taču vielas apgūšanai būtu nepieciešams vairāk laika, nekā tam paredzēts. Padziļināti apguvu ķīmijas kursu, tas aizņēma daudz mana brīvā laika. Ja es gribētu pārējās mācības apgūt tādā pašā līmenī, tad ar 12 klasēm tiešām būtu par maz. Mācību programma Latvijas skolās ir ļoti daudzveidīga, to ir iespējams sašaurināt, neizraisot masu degradācijas vilni. Šādas pārmaiņas nozīmē arī izmaksas. Ja šī ieguldījuma un tā peļņas bilance valsts līmenī nākotnē var kļūt pozitīva, ir vērts apdomāt šādu soli.
Mārcis Auziņš
LU rektors
Skaidrs, ka 11 gados var iemācīt mazāk nekā 12 gados. Jautājums, kas notiek ar cilvēkiem pēc vidusskolas. Daļa turpina mācības augstskolās, un ļoti daudzi nav sagatavoti darba tirgum. Mani satrauc motivācija un māka mācīties. Ja kaut kas nav iemācīts, tas nekas, jo to var apgūt arī augstskolā. Ja nav motivācijas, mēs neko nevaram izdarīt. Ja 11 gados varam paaugstināt motivāciju, problēmu nebūs. Šāda diskusija ir sholastiska. Vajadzētu saprast, ko iespējams ietaupīt. Skaidrs, ka pēc vidusskolas beigšanas jauniem cilvēkiem nevajadzētu iet darba tirgū. Viņiem jāturpina mācīties.
Rolands Broks
Izglītības un zinātnes ministrs
Prezidenta A. Bērziņa viedoklis par jauniešu iespēju iegūt vidējās izglītības diplomus vienu gadu agrāk ir pilnībā atbalstāms. Jauniešiem 19 gadu vecumā nav jāsēž skolas solā. Pašreizējā situācijā šādas izmaiņas prasītu tikai politisku lēmumu finanšu jautājumos, jo tās ir saistītas ar jaunu mācību programmu un mācību līdzekļu ieviešanu, kā arī pedagogu pārkvalifikāciju. Pakāpeniska jaunu mācību grāmatu ieviešana pamatskolas līmenī esošajā situācijā izmaksātu līdz 500 000 latiem gadā. Programmu aprobācijas un pedagogu pārkvalifikācijas izmaksas vēl ir precizējamas.