Skumjš atvieglojums
Visvairāk par omītes dīvainībām pārdzīvojis Sandras septiņus gadus vecais dēls. «Ome mēdza klusiņām piezagties puikam no mugurpuses, kad viņš pie galda pildīja mājasdarbus, un čukstēt ausī: «Iesim prom no viņiem, viņi ir ļaunie, es tev parādīšu labāku dzīvi.» Lai gan ar dēlu runāju par to, ka ome ir slima, viņš ar katru dienu kļuva aizvien nervozāks,» stāsta Sandra, viņa turpina: «Es visai ātri omes dīvainības sāku uztvert samiernieciski. Kad viņa mani sauca pabarot vistas, kuru, protams, mūsu dzīvoklī nav, atbildēju, ka esmu jau pabarojusi. Ome pat ēda dīvaini - pieskārās ēdienam tikai tad, kad redzēja, kā tas tiek izlikts uz šķīvja un nolikts viņai priekšā. Citādi ēdiens uz plīts varēja stāvēt dienu ilgi neaiztikts. Par laimi, mūsu gāzes plītij ir speciāla ieslēgšanas sistēma, tāpēc vismaz šajā ziņā varējām būt mierīgi.»
Sandra neslēpj - vissmagāk omes slimību uztvērusi viņas mamma, omītes meita. «Ome varēja nakts vidū iezagties savas aizmigušās meitas istabā un sagrābt aiz potītes, bargi uzjautājot: «Vai tu jau guli?» Mana mamma jo dienas, jo kļuva nervozāka, nevarēja vairs izgulēties, netika galā ar slodzi darbā. Mums nebija citas izejas, kā ievietot omi sociālās aprūpes namā. Tajā dienā, kad viņa pameta mājokli, visi uzelpojām, lai gan sirds smeldza - kādreiz mīļš cilvēciņš mūža nogali nepavadīs kopā ar mums,» skumji un reizē atviegloti nopūšas Sandra.
Vairāki pakalpojumu veidi
Nav mazums cilvēku, kam nācies saskarties ar demences skartiem senioriem. Demence izpaužas kā atmiņas traucējumi, saslimšanai progresējot - cilvēks zaudē saprātu un rīkojas neadekvāti pieņemtajām sabiedrības normām. Piemēram, aizmirst noslēgt gāzes padevi plītij vai, atrodoties ārpus mājas, apmaldās un nespēj patstāvīgi atrast ceļu uz mājām. Kad ģimene kļūst bažīga, vecmāmiņu vai vectētiņu vienu atstājot mājās, visbiežāk tiek meklēta palīdzība pie veselības un sociālās aprūpes speciālistiem.
Kā norāda Rīgas domes (RD) Labklājības departamenta pārstāve Solvita Smilga, ņemot vērā demences specifiku, ir radīti vairāki specializēti sociālie pakalpojumi personām ar demenci. Tie ir sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā jeb alternatīvie sociālie pakalpojumi. Tas nozīmē, ka personas ar demenci var saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas jeb pansionāta pakalpojumus.
Kur saņemt palīdzību
«Dienas aprūpes centra pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta iespēja cilvēkam pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku ārpus mājām dienas laikā. Šādos centros notiek vingrošanas nodarbības, galda spēles, pieejams speciālistu atbalsts esošo prasmju saglabāšanai un jaunu prasmju attīstīšanai, atmiņas treniņi un pusdienas,» norāda S. Smilga. Rīgas pašvaldības finansēti dienas aprūpes centra pakalpojumi personām ar demenci ir pieejami trīs dienas aprūpes centros - Rīgas Sociālā dienesta dienas aprūpes centrā Ozolaine Patversmes ielā 30/2; SIA Bērnu Oāze dienas aprūpes centrā Oāze Biešu ielā 6 un biedrības Dzintarkrasta serviss dienas aprūpes centrā Liepa Stendes ielā 3.
Savukārt pansionātos ir izveidotas speciālas nodaļas, kurās tiek nodrošināti aprūpes pakalpojumi personām ar demenci. Tajos ir speciālas norobežotas telpas un teritorija pastaigām ārpus telpām. Lai nodrošinātu uzraudzību, pacientu aprūpē iesaistīts lielāks skaits personāla. Jāpiebilst, ka telpu un ārējās vides norobežojums ir nepieciešams, lai nodrošinātu personu ar demenci drošību.
S. Smilga skaidro - pansionāta pakalpojums personai ar demenci tiek piedāvāts gadījumos, kad šim cilvēkam nepieciešamā aprūpe nav nodrošināma dzīvesvietā, tajā skaitā dienas aprūpes centrā personām ar demenci. Tas nozīmē, ka veco cilvēku, kurš bieži vien ir fiziski aktīvs un kuram raksturīga neprognozējama un neadekvāta rīcība, nav iespējams atstāt bez uzraudzības. Laikā, kamēr demences skartais cilvēks gaida vietu pansionātā - ir uzņemts rindā pašvaldības finansētā pansionāta pakalpojuma saņemšanai, viņam tiek piedāvāta aprūpe mājās, tomēr jārēķinās, ka tā nav atbilstoša alternatīva. Jārēķinās, ka uz vietu pašvaldības pansionāta rindā uzņemtai personai ar demenci jāgaida aptuveni no pusotra līdz trim mēnešiem.
RD Labklājības departamentā norāda - radiniekiem ir iespēja personu ar demenci īslaicīgi ievietot ilgstošas sociālās un sociālās rehabilitācijas institūcijās pilngadīgām personām (pansionātos). Plašāku informāciju par šo pakalpojumu var saņemt Rīgas Sociālajā dienestā. Papildu informāciju par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem Rīgas pašvaldībā var saņemt, zvanot pa Rīgas domes Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055 vai Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048, kā arī apmeklējot mājaslapu www.ld.riga.lv.