Fosfāti, kopā ar notekūdeņiem nokļūstot ūdenstilpēs, veicina aļģu ziedēšanu, tas savukārt rada disbalansu gan zivju populācijā, gan vidē kopumā. «Fosfāti vidē ir kā minerālmēsli. Zaļā alternatīva tiem būtu ceolīti, kas ūdeni mīkstina tieši tāpat, taču vidē sadalās daudz labāk,» stāsta D. Lase un piebilst, ka fosfāti sekmē veļas pulvera pieķeršanos auduma šķiedrām, tāpēc tas līdz galam no drēbēm neizskalojas un var kairināt ādu.
Sintētiskās smaržvielas cilvēkiem provocē alerģiju, vidē tās nonāk zivīs, ko cilvēki paši pēc tam gardu muti notiesā. Šīs smaržvielas var aizstāt ar dabiskām ēteriskajām eļļām, kuras gan nav tik spēcīgas un ir dārgas, taču vidē noārdās. Arī alerģiju risks ir zemāks, lai gan pavisam to izslēgt nevar.
Antibakteriālo elementu klātbūtne sadzīves ķīmijā bīstama ar to, ka pret šo vielu sintezēto variantu sliktās baktērijas, mikrobi un vīrusi (pretēji labajām baktērijām, kas iet bojā) spēj izstrādāt rezistenci, un pret tām ar laiku var nākties meklēt citus ieročus. Šī iemesla dēļ, piemēram, antibakteriālās ziepes vajadzētu lietot tikai tad, kad tas tiešām nepieciešams, nevis profilaktiski. Kā sintezēto antibakteriālo vielu aizstājējs mazgāšanas līdzekļos var būt ēteriskās eļļas ar līdzīgu efektu, piemēram, tējaskoka eļļa.
Pie sadzīves ķīmijas kaitīgajiem elementiem pieskaitāmi arī optiskie balinātāji un putojošās vielas, kuras parasti ražo no neatjaunojamā resursa naftas un kuras vidē sadalās ļoti nepilnīgi, taču tās iespējams aizstāt ar augu izcelsmes radiniecēm. Tiesa, to, kādas putojošās vielas iekļautas mazgāšanas līdzeklī, uz etiķetes izlasīt nevarēs, taču norāde par fosfātu klātbūtni atrodama būs. Arī sintētiskās smaržvielas uz etiķetes neparādīsies, taču tās var atšifrēt pēc samērā zemās izstrādājuma cenas un spēcīgās smaržas, arī visi fresh, spring, flower un tamlīdzīgi «vispārīgie» aromāti liecinās par sintētiku. «Bet, ja mazgāšanas līdzeklī būs izmantotas dabiskās eļļas, tās ražotājam būs izmaksājušas pietiekami dārgi, lai viņš tās gribētu norādīt uz etiķetes,» saka D. Lase.