janvārim bija skatāma Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (kuratore Inga Šteimane - I. A.). «Meli un maldi kā melna krāsa pārklāj cilvēces attīstības gaišo koksni. Mans kalts, asāks par zobenu, izrauj no tumsas skaudro patiesību visā tās nežēlīgajā kailumā. Atmostieties!» savā ekspozīcijā aicināja mākslinieks, kurš pirmo reizi kā izteiksmes līdzekļus bija izvēlējies video un kokgriezumus.
Vienas balss pārsvars
«Mākslinieka Miķeļa Fišera darbus es uztveru kā asu, saistošu un daudzslāņainu laikmeta komentāru,» sarunā ar Dienu sacīja viena no Purvīša balvas starptautiskās žūrijas loceklēm mākslas zinātniece un Rīgas galerijas vadītāja Inese Riņķe. Viņa norādīja, ka mākslinieka radošās izpausmes ir ļoti dažādas un «vienmēr pārliecinošas», tomēr arī viņa konkurenti ir bijuši spēcīgi.
Uz Purvīša balvu par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2013./2014. gadā pretendēja Kaspars Teodors Brambergs, Gints Gabrāns, Ginters Krumholcs, Ģirts Muižnieks, Henrijs Preiss, Artūrs Riņķis, Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs kā duets. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce piebilda, ka starptautiskās žūrijas vidū nav valdījusi vienprātība, balsojums noticis trijās kārtās. Visu izšķīrusi viena balss, par saspringto aizkulišu cīņu pastāstīja LNMM direktore.
«Viņš bija vislabākais šajā konkursā,» apgalvoja mākslas kurators, Viļņas Laikmetīgās mākslas centra (CAC) direktors Ķēstutis Kuizins. «Ļoti gudri, labi veidoti darbi precīzi izvēlētos medijos, kuru šķietami triviālie naratīvi atklāj mūsdienu pasauli kārtu pa kārtai,» Miķeļa Fišera izstādi Netaisnība raksturoja CAC direktors.
«Viņš nebija mans favorīts,» godīgi atzina mākslas kurators, Kivikas Mākslas centra projektu vadītājs Sūne Nūrdgrēns no Zviedrijas, kurš piedalījās ceturtās Purvīša balvas likteņa izšķiršanā, tomēr viņš ar starptautiskās žūrijas izdarīto izvēli ir apmierināts. Mākslas kurators atgādināja, ka šī ir jau otrā reize, kad mākslinieks pretendējis uz Purvīša balvu (iepriekš ar ekspozīciju Lielviela LNMM izstāžu zālē Arsenāls - I. A.).
Radošais konflikts
Sūne Nūrdgrēns vērsa uzmanību uz to, ka Miķelis Fišers ir vienīgais no astoņiem šī gada finālistiem, kurš ticis nominēts mākslas apvienības Meteors organizētajā akcijā Cits Purvītis, kas piedāvāja alternatīvu versiju par pēdējo divu gadu laikā notikušajiem mākslas procesiem, jo tās rīkotāji uzskatīja, ka Purvīša balva «ārpus kadra» ir atstājusi daudz oriģinālu, drosmīgu un novatorisku risinājumu. Par uzvarētāju izlozes kārtībā kļuva māksliniece Izolde Cēsiniece ar izstādi Latvijas jaunās mākslas vēstures DNS portrets Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā. «Tas, ka ir dažādi skatījumi, kā vērtēt mākslu, liecina par jomas vitalitāti un dinamiku, jo jebkurš radošs konflikts ved uz priekšu un rosina diskusiju sabiedrībā,» par šo Purvīša balvas izraisīto efektu norādīja Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde.
LNMM direktore Māra Lāce piebilda - Purvīša balvas vislielākā nozīme ir, ka tā visu laiku uztur interesi par procesu, jo ik pēc trim mēnešiem tiek izvērtēti iepriekšējā kvartāla mākslas notikumi un pievērsta tiem cilvēku uzmanība. Papildu satraukumu visos rada dāsnā prēmija. Purvīša balvas uzvarētājs iegūst 28 500 eiro pirms nodokļu nomaksas. «Tā ir kā vietējā Tērnera balva,» salīdzina Sūne Nūrdgrēns (prestižās Lielbritānijas balvas uzvarētāja maciņā iebirst 31 500 eiro - I. A.).
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. 2009. gadā to saņēma māksliniece Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude. 2011. gadā par uzvarētāju kļuva Kristaps Ģelzis ar personālizstādi Varbūt. Savukārt 2013. gadā Purvīša balvu savā īpašumā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi Zemes darbi.
Līdz 12. aprīlim LNMM izstāžu zālē Arsenāls var apskatīt visu astoņu Purvīša balvas finālistu izstādi un nobalsot par savu simpātiju. 1. un 8. martā visi interesenti tiek aicināti uz tikšanos ar māksliniekiem. Vairāk informācijas par pasākumiem var lasīt interneta vietnē www.lnmm.lv.