Lai arī to vietā drīz vien pa Daugavu atpeldēs citi grauzēji, viņa ieskatā tas ir labākais risinājums centra apstādījumu saglabāšanai.
Alternatīvu neredz pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš (TP), kurš ceturtdien deputātiem lūdza piešķirt 2750 latu mednieku nolīgšanai: «Esam iežogojuši kokus, esam izmantojuši ķīmiskus preparātus, bet vairāk nekā 10 koki ir nograuzti.» Daudzus kokus neesot iespējams ar metāla sietu pilnīgi nosegt stāvās nogāzes dēļ, starp tiem ir 100 gadu vecais ozols, kuru dzīvnieki ir sākuši grauzt. No bebru zobiem cieš arī kanāla krasta nostiprinājuma pāļi. «Bebru ofensīva dārziem un parkiem parasti notiek rudenī pirms ziemas guļas, taču pirmie grauzumi ir jau tagad,» sacīja A. Kalnkaziņš un mudināja deputātus rīkoties ātri. Medības Rīgā nav atļautas, tāpēc «blīkšķu nebūs», bet aģentūra piedāvā grauzējus izvest.
Pēc Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāja zoologa Jāņa Ozoliņa domām, tā būs bezjēdzīga cīņa: «Kā izķers, tā viens divi citi būs vietā.» Tādēļ viņš rosina dzīvniekus likt mierā un izmantot tos kā apskates objektu. «Man pašam ir nācies ārzemniekus, kuriem nav bijusi saskarsme ar bebriem, ne vienu reizi vien pavadīt gar kanālu un rādīt apgrauztos kokus. Tā attieksme ir ļoti pozitīva,» saka zoologs.
Viņš piekrīt, ka koki ir jāsargā, taču pareizi būtu žogu tiem likt nevis cieši klāt, bet atstatus, tad dzīvnieki netiktu klāt koku saknēm, bet graušanai bebriem būtu jāpadod zari, iegremdējot tos ūdenī. J. Kļaviņš gan iebilst, ka ar to vien nebūs līdzēts, taču tā ir rīdzinieku izšķiršanās: «Tas ir gaumes jautājums. Ja lielākajai daļai patīk bebri, tie var palikt, bet kompromiss starp kokiem un bebriem nav iespējams.»