Rēķinoties ar čehu garo pamatsastāvu, Latvijas izlases treneri pirmo reizi šajā turnīrā vietu pirmajā piecniekā uzticēja Jānim Timmam, kurš laiku pa laikam sedza gan savas - uzbrucēja - pozīcijas spēlētājus, gan saspēles vadītāju divmetrīgo Tomāšu Satoranski. Iepriekš čehi sevi nebija pierādījuši kā labi metēji no distances, tāpēc latvieši aizsardzībā koncentrējās savas groza apakšas nosegšanai, kas lielā mērā arī attaisnojās, jo pretinieki ārpus soda laukuma trāpīja tikai piecus metienus, turklāt vairumu no tiem tikai pašās spēles beigās, kad Latvijai jau bija komfortabls pārsvars.
Zem groza gan īsti neizdevās iegrožot centru Janu Veseliju, kurš pēc Satoranska agresīvajiem garāmgājieniem gan guva punktus, gan izcīnīja savai komandai papildu iespējas uzbrukt. Diemžēl tas nelabvēlīgi iespaidoja arī Latvijas jaudu garajā galā, jo jau atkal piezīmju normai ļoti strauji pietuvojās pamatcentrs Kaspars Bērziņš, kuram jau otrās ceturtdaļas vidū tika piespriesta ceturtā piezīme. Gods godam, Bērzs noturējās un pēdējo, diskvalificējošo, piezīmi nopelnīja vien pēdējā minūtē, kad uzvara jau bija kabatā, turklāt ar mērķtiecīgi virzītiem uzbrukumiem izdevās piezīmju slogu uzkraut arī viesu centra Jana Veselija pleciem, un čehi to izjuta daudz skaudrāk.
Veiksmīgāko spēli līdzšinējā turnīrā aizvadīja komandas kapteinis Jānis Blūms, kurš ne tikai trīs reizes svarīgos cīņas brīžos trāpīja no tālienes, bet arī prasmīgi izraustīja pretinieku aizsardzību. «Caur asinīm un sāpēm ar fantastisku skatītāju atbalstu izcīnījām uzvaru,» Blūms norādīja, ka vēl spēles rītā nebija pārliecināts par to, vai varēs iziet laukumā, jo kāja bija tā sapampusi, ka bijis grūti pat paiet. Paldies arī komandas dakteriem, kuri kapteini dabūja uz strīpas. Tāpat noderēs brīvā diena pirms izšķirošajām priekšsacīkšu spēlēm pret Ukrainu un Igauniju.
Pamatu uzvarai Latvijas valstsvienība ielika trešajā ceturksnī, kurā gan ilgu laiku pašiem neizdevās gūt punktus, taču arī pretinieku uzbrukums tika prasmīgi noslāpēts. Treneri atrada veidu, kā sekmīgāk neitralizēt Satoranski, bet Veselijs piezīmju dēļ spēlēja mazāk un piesardzīgāk. Pārējie čehu spēlētāji nebija gatavi uzņemties līderu aizstāšanu, tāpēc Latvijas izlases pārsvars pamazām pārsniedza desmit punktus. Pēdējās minūtēs pretinieki pietuvojās, taču mājinieku panākumu apdraudēt nespēja.