Un nevarēja arī prasīt, lai viņš to izdara, jo G. Ulmanis ir bijis prezidents un tā arī jutās. Vismaz sākumā līdz pirmajām LNT partiju līderu diskusijām Valmierā, kur Ulmanis pēkšņi saprata, ka ir tāds pats «viens no», kuru var sunīt un kuram var pateikt asāku vārdu. Kopš tā brīža vēlētājs tā īsti vairs neredzēja G. Ulmani un diezgan maz bija manāms arī A. Šķēle, kas gan varēja būt taktikas jautājums.
Sabiedrībai tika piedāvāts tikai A. Šlesers, turklāt vilcinoties pateikt, ka viņš būs premjera kandidāts, kurus citi politiskie spēki jau sen bija nosaukuši. Tās ir tikai dažas lietas, kuras varētu iekļaut apvienības Par labu Latviju! iespējamo kļūdu listē. Kad Ē. Stendzeniekam, kurš veido A. Šlesera vadīto partiju vēlēšanu kampaņas kopš 2002. gada, Diena vaicāja, ko viņš būtu darījis citādi, ja varētu atgriezties pagājušajā vasarā, viņš ļoti ilgi klusēja un tad noteica: «Es nezinu.» Taču līdz šim atzinīgi vērtētais sabiedrisko attiecību speciālists pieļāva, ka viņam pietrūcis laika iepazīt visus trīs līderus.
Pārspīlē ar dižošanos
Šonedēļ apvienība Par labu Latviju!, kuru veido Tautas partija un LPP/LC, slēgtajā valdes sēdē sāka izvērtēt vēlēšanu rezultātus, ko turpinās līdz novembrim. Visi bijuši vienisprātis, ka tikai astoņas vietas parlamentā ir neveiksme pēc tik vērienīgas reklāmas kampaņas un atsevišķu mediju atbalsta. Kad Diena tikās ar cilvēkiem laukos, atklājās, ka viņiem nemaz nepatīk tā politiķu dižošanās reklāmas klipos un uz plakātiem. Tam apstiprinājums ir Visu Latvijai! - TB/LNNK vēlēšanu rezultāts - tās pašas astoņas vietas nacionālā apvienība ieguva bez neviena vēlēšanu plakāta.
PLL valdē puse ir uzņēmēji no tāda paša nosaukuma kustības, kuri A. Šleseram neko daudz nepārmeta, jo, kā žurnālistiem sacīja Juris Savickis, viņš darīja, ko varēja, «un viņš tāds ir». LPP/LC vēlētājiem tāds Šlesers ir bijis pieņemams, taču, iespējams, to nevarētu teikt par TP vēlētāju, kurš ir arī nacionāli konservatīvāks. A. Šlesers Dienai atzina, ka rezultāts nav tik labs, kā bija cerēts, bet nebija gatavs runāt par paša kļūdām, vainu saredzot etniskajā balsojumā, kad PLL kā centrisks spēks ir palicis zaudētājos. Šķiet, nav attaisnojusies arī A. Šlesera un vēl vairāku kandidātu biežā uzstāšanās krievu medijos.Taču abu partiju līderi atzīst, ka startēšana kopā nav bijusi kļūda, bet ar vienas partijas veidošanu viņi nesteigsies. PLL valde oranžajiem arī atgādinājusi, kā uzņēmēji pretojušies nepopulāru TP cilvēku, piemēram, Baibas Rozentāles, likšanai sarakstā, bet tad A. Šķēle rādījis ailītes ar krustiņiem un svītrojumiem, kur vairāki citi kandidāti ir pakāpušies augstāk. Uzņēmējiem nav paticis arī tas, ka tik viegli Tautas partija ir ļāvusi aiziet līvānietim Jānim Klaužam, kurš atbalstu sev vairojis, lepojoties ar TP valdīšanas laikā sarūpētiem ieguldījumiem Latgalē. Te jāatgādina, ka TP valde nav vēlējusies J. Klaužu paturēt, jo nav bijis pieņemams šī cilvēka principu trūkums, kad nevis partijas ideoloģija, bet gan tas, «kurš iedos naudu», ir bijusi noteicošā, atzina viens TP valdes loceklis.
Piedāvājumam netic
Uz PLL valdes sēdi šonedēļ bija uzaicināts arī sociologs Aigars Freimanis, kurš atzina arī acīmredzamo - visas partijas savu vēlēšanu rezultātu, salīdzinot ar 9. Saeimas vēlēšanām, ir uzlabojušas, bet politiskajiem spēkiem, kas veido PLL, atbalsts ir būtiski sarucis. Sociologs gan piebilda, ka kopš neatkarības atjaunošanas vēlēšanās morāles jautājumu dominante mijas ar profesionālo jautājumu dominanti. Pirms četriem gadiem uzvarēja Aigara Kalvīša (TP) profesionālais piedāvājums, turpretim šajās vēlēšanās bija jārēķinās, ka dominēs morāles aspekts. Pēc sēdes A. Freimanis Dienai pateica, iespējams, galveno iemeslu, kāpēc šī pieredzējušu politiķu veidotā apvienība nav sasniegusi cerēto. «Līderi ir profesionāli, bet viņi nebauda to sabiedrības uzticību, lai pārstāvētu šo piedāvājumu. Par labu Latviju! piedāvājums nebija ticams,» atzina sociologs.
Kad Diena vaicāja Andrim Šķēlem, vai reputācijas problēma nav bijusi izšķirošā šādā vēlēšanu rezultātā, TP līderis paņēma no Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājaslapas izdrukātās lapas, kurās redzams, ka viņš ir saņēmis lielāko atbalstu no PLL kandidātiem Zemgalē. No tiem, kas ilgus gadus bijuši pie varas, vienmēr tiekot prasīta atbildība, bilda TP vadītājs, kura atgriešanās politikā pēc septiņiem gadiem arī tika dažādi vērtēta. Šaubu ēna pār apvienības politiķiem aizvadītos gados ir kritusi ne tikai lielās, bet arī mazās lietās, ar kādām neviens cits politiskais spēks nav mēģinājis kaitināt sabiedrību. Jau dibinot TP un LPP/LC apvienību veidojumu, tā paņēma kustības Par labu Latviju! nosaukumu, kas varēja maldināt vēlētājus. Vēlēšanu priekšvakarā vēl tika nodemonstrēts triks ar hokejista Sanda Ozoliņa plakātu, kurā netieši bija aicināts atbalstīt astotā numura nesējus. Kad Tautas partija vēl bija liela un varena, tās taktika bieži balstījās citu apspēlēšanā, kas A. Šlesera vadītajām partijām nebija raksturīgs, bet tagad no tā var ciest abi, jo ne Vienotība, ne ZZS neesot ieinteresēti laist PLL pie varas, un tas var atstāt iespaidu uz PLL pastāvēšanu. Taču ir arī divas labas ziņas - PLL frakcijas sastāvs tiešām būs spēcīgs, un A. Šlesers pēc kritiena jau atkal ir piecēlies kājās un ļoti pārliecinoši Dienai solīja: «Mēs būsim tik spēcīga opozīcija, kāda vēl nekad nav bijusi. Mēs piespiedīsim valdību atbildēt uz jautājumiem, un sabiedrība to redzēs.»