novembra pasākums Valkas kultūras namā. Taču viss ieilga. Četras dienas viņu tuvinieki saviem spēkiem vīrus meklēja purvā un līdz pat piektās dienas, svētdienas, rītam cerēja vēl redzēt dzīvus. Svētdien Bruņa Kazaka, Vladislava Pormeistera un Agra Meļķa ķermeņus Sedas purvs atdeva tuviniekiem, viņus atrada ūdenī aptuveni 300 metru no krasta.
Triju draugu pazušanai purvā dzīvoja līdzi ļaudis ne tikai Valkā, radu palīgā saucieniem atsaucās arī sveši ļaudis, kuri steidzās uz purvu palīdzēt meklēt. Visi trīs Valkā bija labi zināmi kā teicami sava aroda pratēji. Agris bija signalizācijas un skaņošanas speciālists, Vladislavs - datorspeciālists, savukārt Brunis strādāja apsardzes dienestā. Kas liktenīgajā 17. novembrī notika zaļajā stiklšķiedras laivā, nav zināms. Lai arī tuvinieki apgalvo, ka šādu laivu nav iespējams noslīcināt, to atrast joprojām nav izdevies. Policijas pārstāve Ieva Rekšņa saka: «Vēl tiek gaidīti tiesu medicīnas ekspertīzes rezultāti, taču šobrīd nav pamata uzskatīt, ka būtu noticis noziegums, visticamāk, negadījums.»
Bijuši «aizliegtajā zonā»
Tuvinieki no sirds pateicas daudzajiem brīvprātīgajiem un arī vietējiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem par nesavtīgo palīdzību. Tiesa, neatbildēti esot jautājumi, vai patiešām vīru meklēšana «no augšas» tika organizēta pareizi, jo meklēšanas darbus pārsvarā esot koordinējuši paši tuvinieki. Tāpat pārsteidzoši, ka glābšanas dienestā nebija laivas ar motoru.
Taču ir arī vairāki citi neskaidri jautājumi - kāpēc vīri purvā devās bez glābšanas vestēm un makšķerēšanai izvēlējās tieši grāvjiem izrakto, par aizliegtu saukto zonu? Valmieras mežziņa vietnieks Jānis Ence Dienai saka: «Žēl, bet puiši atradās «aizliegtajā zonā» - vietā, kur ir īpaši stingrs lieguma režīms. Tur ar saimniecisko darbību, arī makšķerēšanu, nodarboties nedrīkst.»
Sniegs, vējš, purvs
Makšķerēt draugi devās 17. novembrī. «Ap pulksten 12, 13, tā viņiem bija tāda ātrā ideja,» atceras Agra sieva Mārīte Meļķe. Tāpat kā Mārīte, Agris darbojies kultūras namā, viņam bija jāapskaņo 18. novembra svētku pasākums, Mārītei - jāvada. «Agris jau trešdien no rīta bija salicis visu aparatūru. Pat neierasti - pilnīgi visu bija rūpīgi salicis, neko nebija atstājis uz nākamo dienu,» atceras sieva. Viņa vēl pulksten 14.20 zvanījusi vīram, viņš makšķerējis.
Par to, ka ar trim draugiem Sedas purvā varētu būt atgadījies kas ļauns, vispirms «signalizējuši» visu triju izslēgtie telefoni. Vladislava brālis Mārtiņš un sieva par to satraukušies. Pēcāk noskaidrojuši, ka mobilie telefoni apklusuši, visticamāk, ap pulksten 16.30. Mārtiņš zvanījis laivu nomātājiem, lūdzis noskaidrot, vai mašīna, ar kuru brālis ar draugiem brauca, vēl ir uz vietas purvā. Kad uzzinājis, ka mašīna vēl turpat stāv, Mārtiņš ģērbies, braucis uz Sedas purvu, pa ceļam vēl piezvanījis 112. Purvā sagaidījis VUGD Strenču iecirkņa glābējus.
Ar «pliku» gumijas laivu
«Atbrauca viņi ar pliku gumijas laivu - bez motora. Ar airiem tādos viļņos un tādā vējā nebūtu iespējams purvu izbraukt,» saka Mārtiņš. Glābēji teikuši - citas laivas viņiem neesot. Mārtiņš sarunājis no kāda drauga laivai motoru. No pulksten 22 vai 23 vakarā līdz pat pulksten trijiem naktī viņš kopā ar glābējiem braucis pa Sedas purva dīķiem glābšanas laivā. «Nakts bija tumša, vējš nenormāls, arī sniegs, neko nevarēja redzēt. Vienā brīdī paskatos uz roku - tāda sniega kārta sasnigusi,» atceras Mārtiņš. Nākamajā dienā meklēšanā iesaistījuši draugus un paziņas, palīdzēt pieteikušies arī pilnīgi sveši cilvēki. Kad atbildīgie dienesti nevarējuši sagādāt helikopteru apkārtnes pārlūkošanai slikto laika apstākļu dēļ 18. novembrī, kāds vīrs atbraucis ar privāto minilidmašīnu, cits atvedis deltaplānu. Ūdenslīdējus pazudušo ķermeņu meklēšanai piesaistīja tikai svētdien.
Vladislavu un Bruni tuvinieki un draugi raksturo kā ļoti labus peldētājus. «Viņš bija kā boja uz ūdens, ko nevarēja nogāzt. Katru nedēļu apmeklēja baseinu, peldēja, ņurkoja,» par brāli saka Mārtiņš. Agris gan peldēt tikpat kā neesot pratis. Tāpēc viņš vienmēr ņēmis līdzi glābšanas vesti, taču liktenīgajā dienā nevienam no vīriem vestes nebija. Agra glābšanas vesti tuvinieki atraduši garāžā, nosaka Agra brālis Ivo. Tā kā vīri purvā makšķerējuši neskaitāmas reizes, acīmredzot nenovērtējuši situāciju.