«Latvija var lepoties ar patiesi apbrīnojamiem cilvēkiem, kuri savā ikdienā, veicot šķietami parastas lietas, padara mūsu valsti labāku. Nav jābūt varonim, lai pateiktu labu un uzmundrinošu vārdu, atvērtu durvis un pasniegtu roku saviem līdzcilvēkiem, bet brīdī, kad kādam tas ir dzīvības vērts, šāda rīcība ir varonība. Tie ir cilvēki, kas dāvā ģimenes siltumu bērniem, kuriem tās nav, kas sarūpē siltas pusdienas tiem, kuriem ikdienā tā ir pat vienīgā ēdienreize, kas izglābj līdzcilvēkus un nelaimē nonākušus dzīvniekus, kas, nesaudzējot sevi, ir gatavi palīdzēt un būt līdzās. Mūsu vidū šādu cilvēku ir ļoti daudz. Viņi ir Latvijas lepnums un mūsu iedvesma, jo bez viņiem šī pasaule būtu citādāka,» sacīja A. Bērziņš.
Politologs Ojārs Skudra aģentūrai LETA izteicies, ka no L. Straujumas uzrunas skatītājiem atmiņā palikšot tikai skaists jūras skats, nevis viņas teiktais. Premjere izmantojusi arī krievu folkloras stāstu par zelta zivtiņu, kas bijis pretrunā ar vēlējumu «noticēt sev un darīt». «Mēs visi zinām, kā beidzās stāsts par zelta zivtiņu - pie sasistas siles. Cerams, ka Ministru prezidente zemapziņā nav domājusi par savas valdības iespējamo īso pastāvēšanas laiku,» norādīja O. Skudra. Savukārt politologs Juris Rozenvalds Dienai kritiski vērtē premjeres izvēli runu ierakstīt dienas laikā, tas Jaungada naktī pie svētku galda sēdošajiem, iespējams, radījis zināmu disonansi. «Premjere aicināja paļauties uz saviem spēkiem, kas ir apsveicami, bet līdzsvaram gribējās dzirdēt, ko gatava uzņemties valdība. Straujumas kundze stāstīja, ko mums vajag darīt, bet gribētos zināt, ko valdība grib darīt,» norāda J. Rozenvalds. Viņaprāt, ja valdības vadītāja negribēja neko solīt, runa varēja būt emocionāla, neizvirzot nevienam priekšlikumus un prasības.
Premjere runā minēja iedvesmojošu piemēru, kā puiši no Apes dibinājuši savu mazo uzņēmumu. «Un tāpēc es aicinu ikvienu - notici sev! Dari, veido, ej uz priekšu! Dibini savu uzņēmumu, attīsti arvien jaunas prasmes un talantus. (..) Mums ir visa pasaule vaļā. Mums paveras jauni tirgi,» rosināja L. Straujuma. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš Dienai atzīst, ka šāds aicinājums ir ļoti vietā, jo saskan ar LTRK izvirzītajiem mērķiem, lai būtu vairāk uzņēmumu un esošie nostiprinātu savu produktivitāti. «Jautājums ir, kā šis aicinājums saskan ar pašas valdības darbiem, jo līdz šim dažādi ir gājis,» norāda J. Endziņš, minot negatīvas tendences - mikrouzņēmumu nodokļa palielināšanu, kā arī grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz, ka uzņēmumu valdes locekļiem par kapitālsabiedrības nodokļu parādiem būs jāatbild ar savu personisko mantu. «Domīgos šādi grozījumi nemotivē sākt biznesu,» izteicās J. Endziņš.
Valsts prezidenta runa, ko pārraidīja 1. janvārī, pēc satura bijusi līdzīga premjeres teiktajam, jo arī vērsta uz cilvēkiem, uzskata J. Rozenvalds. Viņš par pamatotu sauc A. Bērziņa pievēršanos pagājušā gada notikumiem, kam runā bija ierādīta liela vieta. «2014. gads bija īpašs, tas mums izvirzīja tik daudz jautājumu kā neviens cits, tie bija jautājumi par vērtībām, kā savienot principus ar ekonomisku izdevīgumu,» atgādina politologs. O. Skudra aģentūrai LETA teicis, ka Valsts prezidenta runa bijusi labāka nekā Ministru prezidentei, tomēr izraisījusi «veselu kaudzi» jautājumu. Tas, kā prezidents formulējis teikto, liecina, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss Rīgai pagājušajā gadā ir bijis Latvijai svarīgāks nekā pievienošanās eirozonai. Valsts pirmā persona savā runā arī akcentējusi, ka demokrātija Latvijai vēl joprojām ir pārbaudījums, nevis pierasta lieta, sakot, ka «rudens vēlēšanās izturējām kārtējo demokrātijas pārbaudījumu, ievēlot jaunu Saeimu».